„Bērni...tie esam mēs paši. Mūsu gara bagātība vai mūsu gara nabadzība. Mūsu pārveidotās sejas un mūsu pārveidotā ticība. ...Nav citas ieiešanas nākotnē, kā caur bērniem.” ( Z.Skujiņš )
Ielu bērni, problēmu bērni, noklīdušas dvēseles – tā viņus dēvē. Statistikas dati liecina, ka tādu pusaudžu paliek arvien vairāk. Ielu bērnu vidē bieži rodas mazgadīgie noziedznieki.
Bērni un jaunieši ir mūsu sabiedrības nākotne, kam ir nepieciešama pastāvīga gādība, palīdzība un arī aizsardzība. Mēs visi nākam no bērnības, dzīvojam sevis un mūsu topošo un esošo bērnu dēļ. Mēs priecāsimies, ja mūsu bērni izaugs gudri, izglītoti un varēs dzīvot radoši bagātu dzīvi. Taču līdzās šiem bērniem ir arī bērni, kas jau ilgāku laika posmu skolu neapmeklē.
Pašlaik Latvijā valda tāds kā visatļautības laiks, kad pusaudžiem ir pieejams viss – sākot ar narkotikām un beidzot ar ieročiem. Šo laiku tikpat labi varētu dēvēt par krīzes laiku, jo šādos apstākļos pat pieaugušajiem ir grūti orientēties situācijā un izvēlēties pareizo darbības virzienu, nemaz jau nerunājot par nepilngadīgajiem.(3.13.)
Aizvien vairāk parādās bērnu, kuriem par viņu darba, spēļu vietu un pat mājvietu kļūst iela. Daudzi bērni savu laiku pavada tirgus laukumos, pilsētas ielās un tuneļos ubagojot, klaiņojot pa ielām, mazgājot stāvvietās automašīnas. Bērni nakšņo pagrabos, bēniņos, siltumtrasēs, pat zem tiltiem. Katram no šiem bērniem ir savs stāsts, sava problēma, kas viņu novedusi uz ielas.
Katra ielas bērna pirmssākuma problēma ir meklējama viņa ģimenē. Lai cik tas skumji arī nebūtu, bet pašlaik mūsu valstī ir izveidojusies tāda situācija, ka ļoti daudzās ģimenēs vecāki nepietiekami nodarbojas ar savu bērnu audzināšanu. Atbildība par bērniem tiek uzvelta uz skolotāju, sociālo pedagogu pleciem.
Bezdarbs, naudas trūkums rada problēmas ģimenes locekļu savstarpējās attiecībās un bērnu audzināšanā.Tā kā valsts nepietiekami izdala līdzekļus ģimenēm ar bērniem, tad šo ģimeņu galvenā problēma ir izdzīvošana, uztura un apģērba sagādāšana bērniem, bet bērnu audzināšana tiek atstāta novārtā.…
