M. ē. IV gs. beigās sākās sevišķi liela un masveidīga barbaru cilšu pārvietošanās un iebrukumi Romas impērijas teritorijā, ko parasti sauc par „Lielo tautu staigāšanu”. Ģermāņu un citu barbaru cilšu uzbrukumi impērijai sākās, pirmkārt, sakarā ar mantiskās un sociālās nevienlīdzības padziļināšanos šo cilšu vidū, ko savukārt izraisīja ražošanas spēku attīstību, un, otrkārt, sakarā ar tieksmi pavairot savas bagātības, sagrābt zemes un iegūt kāroto laupījumu.
Iedzīvotāju skaita pieaugums, kas radās līdz ar dzīves līmeņa celšanos, pārejot uz vietsēžu dzīves veida, arī izrādījās par vienu no „Lielās tautu staigāšanas” faktoriem. Ja barbari nebūtu sākuši pārvietoties, tad iespējams, ka liels daudzums no iedzīvotājiem būtu aizgājuši bojā.
Barbaru cilšu pārvietošanas no m. ē. IV gs. beigām līdz VI gs. atšķīrās no iepriekšējām migrācijām gan ar savu apjomu, gan arī ar raksturu. Tajās piedalījās sevišķi lielas barbaru masas, kuras pārvietojās tūkstošiem kilometru Eiropas teritorijā. Barbari neaprobežojās ar uzbrukumiem Romas valsts robežapgabaliem, bet ielauzās arī impērijas iekšējos rajonos.
Huņņi IV gadsimtā. Sākuma impulss „Lielajai tautu staigāšanai” bija huņņu pārvietošanās. IV gs. otrajā pusē teritorijā starp Volgu un Donavu izveidojās cilšu savienība, kuras kodolu veidoja izceļotāji no Āzijas- huņņi (jautājums par viņu etnisko piederību nav pietiekami noskaidrots).
IV gs. otrajā pusē uz rietumiem, huņņi sagrāva Donas baseinā Alānu cilti, kura turpmāk ietilpa huņņu cilšu savienībā. Pēc tam 375.g. huņņi uzbruka gotu cilšu savienībai melnās jūras piekrastē, kura šajā laikā apvienoja ostgotus un dažas citas ciltis, un sakāva tās. Daļa ostgotu ietvērās huņņu savienībā, daļa devās uz rietumiem.
Iespējams, ja huņņi nebūtu pievienojuši sev citas ciltis, tad nebūtu sakauta gotu cilšu savienība, un daļa ostgotu nebūtu devušies uz rietumiem vai ietvērušies huņņu savienībā, kas stiprināja huņņus.
Vestgotu iebrukumi Romas impērijas teritorijā. Ostgotu kaimiņi vestgoti, baidīdamies no huņņu uzbrukuma, kopā ar savām ģimenēm atstāja savas dzīves vietas, pārgāja pāri Donavai Romas impērijas teritorijā, un 376.g. Romas valdība viņus nometināja Mēzijā kā federātus
…
