Secinājumi
1. Salīdzinot īstermiņa kredītsaistību apjomu ar ienākumiem mēnesī, ir diezgan skaidri redzams, ka cilvēki tomēr domā par to, kā viņi atmaksās savas uzņemtās kredītsaistības, jo cilvēki, kas dzīvo uz pabalstiem vai saņem minimālo algu īpaši neaizraujas ar saistību uzņemšanos, viņi mēģina iztikt ar to, ko viņi saņem, bet tiem, kam jau ir saistības, tās iespējams uzņēmušies pirms zaudējuši darbu vai tika samazināts atalgojums.
2. Pārsvarā visās bankās, izņemot Nordea banku, lai saņemtu kredītu, ir nepieciešams minimālās algas apmērs. Tāpat ir svarīgi klienta sadarbība ar banku, ienākumu lielums un kredītvēsture;
3. Algoti darbinieki jūtas droši un viņi arī uzņemas vairāk kredītsaistību, nekā to dara tie, kam nav darba. Liels skaits algoto uzņemas kredītsaistības virs 500.00 LVL un virs 1000.00 LVL.
4. Kaut gan pašreiz Latvijā valda 17.1% liels bezdarbs un krīze, aptaujāto ienākumi par to īpaši neliecina, jo 88 aptaujātie no 158, pelna virs 300.00 LVL mēnesī.
5. Jo lielāka alga, jo lielākas īstermiņa saistības, kā arī tieši šobrīd esošajiem algotajiem darbiniekiem ir visvairāk kredītsaistību.
6. Algas samazinājumu skāra 66% respondentu, kas arī negatīvi ir ietekmējušas kredīta atmaksas grafikus.
7. Stabiliem un ar regulāriem ienākumiem esošiem respondentiem nav vajadzības pēc kredītproduktiem.
8. Ļoti dramatisks skats parādījās, kad tika salīdzināti aptaujātie, kas ir uzņēmušies kredītsaistības un kuriem nav nevienas kredītsaistības, tādi, kuriem nav nevienas kredītsaistības ir tikai 32% no aptaujātajiem, kas ir viena trešdaļa no visiem 158 aptaujātajiem.
9. Latvijā pēdējā laikā ir parādījies ļoti daudz mazu nebanku kredītdevēju, uz kuriem neattiecas lielākā daļa prasību, kas jāievēro bankām. Tie nepārbauda un nesniedz datus reģistros, tie nosaka lielas procentu likmes, tiem nav stingras kredītu izsniegšanas politikas, ko regulē LR likumdošana, attiecībā pret bankām, šiem kreditoriem ir visatļautība, kas faktiski degradē Latvijas kreditēšanas sektoru.
Priekšlikumi
1. Ieviest nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas sistēmu, kas nodrošinātu preventīvos pasākumus to tirgus dalībnieku izslēgšanai no tirgus, kuru darbība apdraud patērētāju tiesiskās un ekonomiskās intereses. Licencēšana arī ļautu sekot līdzi norisēm nebanku kredītu devēju tirgus attīstībā un ātri reaģēt uz patērētājiem nelabvēlīgām tirgus izmaiņām un tendencēm.
2. Iedzīvotājiem, lai nenāktos saskarties ar kredītu atmaksas grūtībām katru mēnesi, aicinam, taisīt, veidot, piemēram, savu naudas plānotāju, kā to piedāvā izdarīt arī , piemēram, Swedbank AS internetbankas lietotājiem.
3. Kredītdevējiem ir nepieciešams ne tikai izvērtēt klientu finansiālo stāvokli, bet arī daudzus citus faktorus, kas var ietekmēt klienta maksātspēju nākotnē, kā arī samazināt izsniegto procentuālo naudas summu, atstājot rezervi neparedzētiem apstākļiem, lai krīzes situācijās klientus pēc iespējas mazāk skartu krīze un tādā veidā neciestu nedz viņu ģimenes budžets, nedz arī psihe, kas abi kopā ļoti ietekmē maksāšanas disciplīnu.
4. Ir nepieciešams izglītot sabiedrību kredītjautājumos, ieviešos banku zinības kā obligāto priekšmetu jau vidusskolās, kurā skolēni iemācītos saskatīt visus plusus un mīnusus kreditēšanā, iemācītos izvērtēt kredītu nepieciešamību, u.c., tādā veidā samazinot klientu bezatbildīgos un neizvērtētos soļus kredītu ņemšanā un palielinot kredītu ņemšanas un atmaksāšanas disciplīnu.
…
