Ievads grāmatzinātnē. Pasaules grāmatniecības vēsture

Cilvēces attīstībā rakstītajam vārdam ir bijusi milzīga nozīme visos laikmetos. Tāpēc Johanu Gūtenbergu (starp 1394. un 1399. – 1468. 3. III) , kurš pavēra ceļu drukātajām grāmatām Eiropā, var uzskatīt par vienu no sava laika spilgtākajiem progresa nesējiem.1Krievijā grāmatu iespiešana sākās 1564. gadā, kad Ivans Fjodorovs (ap 1510. – 83.) kopā ar P. Mstivlavcevu Maskavā laida klajā pirmo grāmatu «Апостол» ( „Apustulis.”)2 Tomēr grāmatniecības attīstība varēja sākties tikai pēc politisko juku laiku („smutas”) beigām, kad Maskavas spiestuves meistaram Ņikitam Fofanovam izdevās izvest uz Ņižņijnovgorodu savas darbnīcas iekārtu. Tur viņš ar lielām pūlēm organizēja tipogrāfiju, taču spēja izdot tikai 12 lappušu brošūru par poļu interventu zvērībām Krievzemē un izteikt prieku par dzimtenes atbrīvošanu no iebrucējiem. 3Krievijas faktiskais uzplaukums sākās XVIII gs. otrajā pusē, kad notiek strauja zinātnes un kultūras attīstība. Panākumi tiek gūti arī grāmatu izdevniecībā un to tirdzniecībā. Paplašinās valsts (kroņa) tipogrāfiju darbība. …