Ievads vēstures palīgdisciplīnās

HRONOLOĢIJA
Vēstures palīgzinātne, kas pētī dažādu tautu gadu skaitīšanas sistēmas un laika skaitīšanas paņēmienus kalendāros, palīdz noteikt vēstures avotu rašanās laiku, sniedz notikumu uzskaitījumu laika secībā. Hronoloģija radās Babilonijā un Senajā Ēģiptē, tālāk attīstījās Senajā Grieķijā un Romā. Vēsturisku hronoloģijas sistematizāciju 16.gs. ieviesa Ž.Ž.Skaligers (Francija). Vispārējo hronoloģijas teoriju un vēsturi 19.gs. izstrādāja L.Idelers (Vācija), 20.gs. sākumā paplašināja F.Gincels (Vācija). Hronoloģija saistīta ar arheoloģiju un dabas zinātnēm; tajā tiek izmantota skaitļošanas tehnika.
ĢENEOLOĢIJA
Vēstures palīgnozare, kas pētī radurakstus, dzimtu, atsevišķu ģimeņu un personu izcelšanos. Pēta arī uzvārdu izcelšanos. Ģeneoloģija cieši saistīta ar heraldiku u.c. vēstures palīgnozarēm. Ģeneoloģija plašāk attīstījās, sākot ar 15.gs. Sākumā tā bija praktiska zinību nozare.
DIPLOMĀTIKA
Vēstures zinātnes palīgdisciplīna, kas pētī vēsturisko dokumentu formu un saturu, pārbauda to īstumu un ticamību. Praktiskā diplomātika izveidojās viduslaikos; 14.-15.gs. sāka attīstīties zinātniskā diplomātika; līdz 19.gs. tā bija saistīta ar praktisko diplomātiku. Zinātnisko vēstures dokumentu pētīšanas metodi 17.gs. izstrādāja franču zinātnieks Z.Mabijons.…