Secinājumi
1. Reālisma novirziens ir absolūts pretstats romantismam – tas attēlo visu, ko iespējams attēlot reāli, ikdienu un attiecības, cilvēku raksturus un vidi. Reālisma darbos nesastapsiet jebkādas fantāzijas vai ilūzijas; šādos darbos būs tikai realitātē iespējamais.
2. Rūdolfs Blaumanis bija viens no pazīstamākajiem Latvijas reālisma pārstāvjiem. Viņa darbu nemainīga pazīme – darbība risinājās uz lauksaimniecības un lauksaimnieku ikdienas un mīlas dzīves fona.
Noveles bija vismīlētākās. It īpaši „Raudupiete”, „Salna pavasarī”.
3. Reinis un Matīss Kaudzītes – latviešu literatūrā augsti cienīti reālisti, kuru kopdarbs – „Mērnieku laiki” – attēlo latviešu Piebalgas zemnieku ikdienu un tā laika realitāti, kad cittautieši pēc sava prāta dalīja zemes hektārus – kādam pielika, kādam atvilka.
Brāļi Kaudzītes strādāja par skolotājiem, bet svarīgākais viņu dzīvēs bija literatūra.
Izcilākais, nozīmīgākis darbs – romāns „Mērnieku laiki”.
4. Franču reālista Onorē de Balzaks visvairāk laika un savu darbu lapaspuses veltīja 19. gs. franču buržuāzijas izpētei, lai romānos sniegtu savu viedokli par tās darbību. Rakstnieks arī pievērsās sava laika Francijas lielākajiem problēmjautājumiem. Darbi bija manāmi psiholoģiski.
Atpazīstamākie darbi – „Suāni”, „Gorio tēvs”, „Kurtizāņu spožums un posts”.
5. Angļu rakstnieks – reālists Čārzs Dikenss, tāpat kā de Balzaks, savā ikdienā un darbos bija stingri pieķēries buržuāzijas un sabiedrības mijiedarbībai, sekām. Savos darbos attēloja arī problēmas, kas bija raksturīgas viņa laika Anglijai.
Populārākais un visvairāk ekranizētais darbs – romāns „Olivera Tvista piedzīvojumi”.
…