Savā referātā rakstu par vienu no Ziemeļeiropas valstīm - Igauniju un tās vēsturi, tuvāk apskatot svarīgākos notikumus valsts un valsts teritorijas attīstībā. Tāpat arī kontekstam apskatu Igaunijas ģeogrāfisko stāvokli un teritoriju raksturojošos rādītājus.
Mans mērķis darbu izstrādājot bija, izveidot Igaunijas Republikas un igauņu vēstures hronoloģisku atspoguļojumu, galvenokārt apskatot vēstures faktus no ģeogrāfiskā skatu punkta.
Darbu iedalīju divos galvenajos virzienos: Igaunijas ģeogrāfiskie objekti un vietas; Igaunijas vēstures attīstība, kuru sīkāk sadalīju pa vēsturisko laika posmu un konkrētu notikumu etapiem. Nedaudz apskatīju arī dažu Igaunijas vietu attīstību un vēstures gaitu.
Igaunijas Republika (Esti Vabariik) atrodas Eiropas ziemeļrietumos un tiek pieskaitīta pie ziemeļvalstīm, to apskalo Rīgas jūras līcis, Baltijas jūra un Somu līcis. Tās pārvalde ir parlamenta rokāks – Valsts spulce (Riigikogu) – 101 deputāts, kurus ievēl uz 4 gadiem. Valsts platība ir 47 560 km², kur iedzīvotāju skats svārstās ap 34 cilvēkiem uz km². Iedzīvotāji pārsvarā ir igauņi (64%), citas izplatītākās tautas ir krievu - 29% un ukraiņu valodas – 2,7% un valsts valoda ir igauņu valoda. Reliģiskā ziņā Igaunijā ir nospiedoš luterāņu pārākums – 75%, pārējie ir pareizticīgie -15%. (I. Druva-Druvaskalne, „Ziemeļvalstis”)
Igaunija ir valsts, kuras reljefa formas vairāk tiek raksturotas, kā līdenumi un zemienes, protams, ir atsevišķas ievērojamas augstienes (Hānjas augstiene, Otapē augstiene u.c.) un ar ievērojamiem kalniem – Lielais Munameģis (Suur Munamagi) – 318 m vjl., Kūtses kalns – 217 m vjl., Mazais Munameģis – 207 m vjl. Valsts teritorijā ir tikai daži ezeri, ievērojamākais ir Peipus ezers (Peipsi jarv) -2670 km², otrs lielākais ezers ir Vertsjervs ezers jeb Vircezers, bet savukārt upju skait ir stipri lielāks.…
