Katra pasaules valsts laika gaitā kopš savas izveidošanās brīža ir izgājusi garu attīstības ceļu, lai kļūtu par ekonomiski funkcionējošu valsti.
Katras valsts pastāvēšanas un būtības svarīgākā funkcija ir viennozīmīgi tās iedzīvotāji, to labklājība, vēlme un patika dzīvot šajā valstī, kā arī tajā strādāt un sniegt savas zināšanas. Tāpēc valsts ekonomiskajai labklājībai ir ļoti liela nozīme valsts līmenī.
Iekšzemes kopprodukts ir visu saražoto preču un pakalpojumu vērtība noteiktā laika periodā, noteiktā valstī vai reģionā, neatkarīgi no ražošanas faktoru piederības. Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju parāda to preču un pakalpojumu daudzumu, kādu varētu nopirkt katrs valsts iedzīvotājs pie vienlīdzīga ienākuma līmeņa sadalījuma gada laikā.
Viens no pamatrādītājiem nacionālo kontu sistēmā ir iekšzemes kopprodukts. To var aprēķināt, izmantojot datus par iekšzemes kopprodukta ražošanu, pieprasījumu (izlietojumu) un ieņēmumiem. Jo lielāks ir iekšzemes kopprodukta pieaugums, jo lielāka labklājība ir valstī – ir iespējams vairāk naudas līdzekļus novirzīt pensijām, sociālajiem pabalstiem, darba algu palielināšanai un izglītībai. Tādejādi iekšzemes kopprodukta izmaiņas stipri ietekmē valsts ekonomisko stāvokli – gan labklājību, gan dzīves līmeni.
Valstī veiktās reformas un integrācija ES ir pozitīvi ietekmējušas ekonomisko attīstību. Latvijā ir vērojami vieni no augstākajiem izaugsmes tempiem ES. Laika periodā no 2001. līdz 2003. gadam vidējais IKP pieauguma temps gadā bija 7,3%. Aplēses rāda, ka 2004. gadā IKP ir pieaudzis par 8,5%. Augstos izaugsmes tempus nodrošina stabilā iekšzemes pieprasījuma dinamika un Latvijas uzņēmumu spēja paplašināt eksporta tirgu.
Pieaugums ir vērojams visās galvenajās tautsaimniecības nozarēs. Iekšzemes pieprasījuma pieaugums veicina pakalpojumu, jo īpaši tirdzniecības un būvniecības attīstību. Ir vērojami arī augsti transporta un sakaru nozares pieauguma tempi, it īpaši 2004. gadā. Ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā kopš 2001. gada pieaug par 9-10% ik gadu (2004. gadā - par 6,2%). Latvijas rūpnieku konkurētspēju nosaka straujais produktivitātes pieaugums, ko veicina iepriekšējos gados veiktās investīcijas. Eksporta dinamika liecina, ka vairākas rūpniecības nozares ir spējīgas konkurēt ārējos tirgos arī ne pārāk labvēlīgas konjunktūras apstākļos.…
