Enerģētikas kā nozares unikalitāte saistīta ar enerģijas ražotāju un patērētāju attiecību īpatnībām, kā arī ar tās vietu tautsaimniecībā kopumā.
Ar 20. gs otro pusi pasaulē vērojams ļoti intensīvs dabas enerģētisko resursu izmantošanas tempu pieaugums; īpaši naftas, gāzes un ogļu. Minētie resursi ietilpst neatjaunojamo dabas resursu kategorijā. Patlaban tieši šie trīs resursi veido 87% no visiem pasaules enerģijas nesējiem. Atomenerģija sastāda 8%, pārējie enerģijas veidi – 5% no kopējā enerģijas patēriņa. Enerģētisko resursu patēriņa mērogus katras valsts ekonomikā galvenokārt nosaka tās rūpniecības (pārstrādes) potenciāla attīstība. Mūsdienās tam raksturīgs ātrs tehnoloģiju progress. Patēriņa tempi palielinās ar katru dienu, tāpēc enerģētisko resursu daudzumam ir ļoti liela nozīme. Cik ilgi būs iespējams apmierināt planētas pieaugošās prasības pēc enerģijas?
Videi draudzīgie un atjaunojamie enerģijas ieguves veidi gūst arvien lielāku ievērību. Daudzviet pasaulē jau sen valsts mērogā tiek izstrādātas programmas un sniegtas subsīdijas alternatīvās enerģijas plašākai izmantošanai. Latvijas apstākļos visbiežāk tiek izmantota mazo upju radītā enerģija. Pēdējos gados Baltijas jūras piekrastē ir izveidotas arī vairākas vēja elektrostacijas – Ainažos, Užavā un Liepājas rajonā.
Ieviešot kādā jomā alternatīvos energoavotus, jānovērtē to nozīme kopējā enerģijas bilancē. Tāpēc darba mērķis ir ilgtspējīgas energoapgādes iespējamības pamatojums izvēlētā konkrētā pašvaldībā. Novērtējot esošos alternatīvās enerģijas resursus pašvaldībā un ņemot vērā apdzīvojuma blīvumu, izpētīt, kādi alternatīvās enerģijas resursi ir pietiekami, lai nodrošinātu pagasta enerģētisko potenciālu neatkarīgi no ārējiem piegādātājiem. Pētījums tiek veikts Ogres rajona Suntažu pagastā, ņemot vērā 2004. gada datus.…