Vides situācija
Vides kvalitāte pagasta teritorijā ir augsta, šeit nav zināmi nopietni vides piesārņotāji. Pagasta teritorijā lielākie gaisa piesārņotāji ir katlu mājas un transports, pamatā pašā Užavā., bet to ietekme kopumā ir maznozīmīga. Par cik šeit nav attīstīta rūpnieciskā ražošana, tad arī virszemes ūdens kvalitāti kontrolējošie dienesti atzīst par labu. Tomēr notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbību Užavā ir iespējams uzlabot. Pašvaldība realizē ūdensapgādes un kanalizācijas rekonstrukcijas projektu, kas paredz arī attīrīšanas iekārtu rekonstrukciju. Pazemes ūdeņu kvalitāte ir augsta. Pašvaldība ir pievienojusies Ventspils rajona vienotai sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmai un savāktie atkritumu tiek droši noglabāti modernā poligonā.
Iedzīvotāji un apdzīvojuma struktūra
Užavas pagastā uz 2012.gada 1.septembrī bija aptuveni 650 iedzīvotāji, 4,1% no Ventspils rajona iedzīvotājiem un katru gadu iedzīvotāju skaits samazinās. Pagastā apdzīvojuma blīvums ir 4,8 cilv./ km2, bet pagasta teritorijā tas nav vienmērīgs. Blīvāk apdzīvoti ir pagasta centrs – Užavas ciems un pārējie seši ciemi:Sārnate, Vendzavas, Silmalas, Kangrotciems, Lībciems, Dzirtniekciems.
Užavas pagasta viens no galvenajiem lauku attīstības aspektiem ir lauksaimniecība. Pēc Ziemeļkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes datiem Užavas pagasta teritorijā ir 4287 ha meliorētā zeme, tai skaitā 1539 ha nacionālās nozīmes lauksaimniecības zemes (Užavas Polderu teritorija). Pamatojoties uz LR Lauksaimniecības ministrijas 1993.g. 06.07. apstiprināto valsts nozīmes meliorācijas būvju sarakstu un LR 2003.gada 20. novembra likumu “Meliorācijas likums” pagasta teritorijā ir 36,95 km valsts meliorācijas sistēmas, kas reizē kalpo arī kā novadošais tīkls Užavas polderim un 21,5 km poldera dambji.
Elektropārvades līnijas
Plānojumā paredzamā perspektīvā:
• 20 kV tīkli paliks gaisvadu izpildījumā;
• 0,4 kV tīkli tiks izpildīti ar zemes kabeli vai izolētiem vadiem;
• 20/0,4 kV transformatoru a/st būs KTA vai BTA vienā balstā;
• jūras piekrastes zonā tiek paredzēti tikai 20 un 0,4 kV tīkli zemes kabeļu
izpildījumā;
• pie esošo ceļu rekonstrukcijas paredzēta arī esošo līniju pārbūve, lai
nodrošinātu gabarītu atbilstību normām
Saules starojuma ikgadējā vidējā enerģijas plūsma: 1000 kWh/m2.
…