Ievads
Ilze Šķipsna ir ļoti interesants un apdāvināts cilvēks ar neparastu dzīvi. Viņa dzīvoja un rakstīja trimdā tālu prom no dzimtās Latvijas. Rakstīt dzimtajā valodā Ilzei Šķipsnai palīdzēja dziļa un stipra mīlestība pret Latviju. Viņa ir uzrakstījusi tādus interesantus darbus kā romāni “Aiz septītā tilta” un “Neapsolītās zemes”, stāstu krājumus “Vēja stabules”, “Vidējā īstenība”. Katrs viņas darbs ir pilns ar neparastiem notikumiem, pat līdz pēdējai lappusei nevar nojaust, kāds būs grāmatas fināls. Bet pašās grāmatas beigās lasītājs piedzīvo neparastu sajūtu, it kā būtu pārdzīvojis kaut ko dziļi nopietnu un aizrautīgu. Vienmēr paliek sajūta, ka autore nav atbildējusi uz visiem lasītāja jautājumiem par izlasīto. Tas nozīmē, ka pašam vajadzēs atbildēt uz šiem jautājumiem – rosina lasītājus domāt.
Ilzes Škipsnas stāstu krājums “Vidējā īstenība” ir īpatnējs darbs, kurā īstenība savījas ar mistiku. Viņas rakstīšanas veids, neparastie paņēmieni, stils un īzteiksmes līdzekļi to padara interesantu lasītājam. Ir cilvēki, kuriem patik mistika un sirrealīsms. Es ieinteresējos par rakstnieces īpatnējo valodu un rakstīšanas paņemieniem, tādēļ nolēmu tūvāk iepazīties ar viņas daiļradi. Ar lielām grūtībam, meklējot Ilzes Šķipsnas romānu “Aiz septītā tilta” pa visām Rīgas bibliotēkam un beidzot to atrodot, nolēmu, ka man tas noteikti jāizlasa. Pēc tam radas doma rakstīt pētniecisko darbu par Ilzes Škipsnas romānu “Aiz septītā tilta”. Ilzes Šķipsnas romāns “Aiz septītā tiltā” ir pirmais modernais romāns, kas uzrakstīts aiz Latvijas robēžas. Tieši viņas īpašais rakstīšanas veids dara romānu par neparastu.
Modernisms literatūrā ir ne tikai jaunu daiļrades paņēmienu kopums, bet arī īpaša veida laikmetam raksturīgs pasaules skatījums. Tā parādīšanās bija vēsturiska nepieciešamība. Rakstnieka personība kļūst par centru un magnētu, kurš bez īpašas kārtības pievelk sev dzīves jēgu. Modernisma jēdziena un būtības izpratne ir ļoti dažāda: vieni tur uzsver intelektuālo brīvību, kustību, bet citi uzskata, ka sociālais vai vēsturiskais piederīgums tam vispār nepastāv. Rakstniekus par tādiem daiļdarbiem no sākuma neslavēja ne lasītāji, ne arī pieredzējuši literatūras vērtētāji, izņemot nedaudzus. Tomēr skaidrs bija viens - literatūrā bija jānāk kaut kam jaunam, jo vecajā atgriezties nevarēja. Un tā modernisma literatūra ienāca 20.gs. lasošajā sabiedrībā un guva sev lielu piekritēju pulku. Pazīstami modernisma dzejnieki un prozaiķi ir Kārlis Skalbe, Viktors Eglītis, Jānis Jaunsudrabiņš, Edvarts Virza. Viņi filosofiskajā pārliecībā galvenokārt vadījās no individuālisma koncepcijām un daiļradē pievērsās cilvēka dvēseles pārdzīvojumu izsmalcinātai analīzei, kā arī lielu uzmanību veltīja formas stilistiskajiem paņēmieniem.
Pētnieciskajā darbā, bija izmantota biogrāfiska metode un komparatīva jeb salīdzinoša metode. Ilzes Šķipsnas daiļrade ir ļoti tuvi saistīta ar viņas dzīvi trimdā. Viņas darbos ir redzami pārdzīvojumi, kuri ir daļēji saistīti ar pašu Ilzi Šķipsnu un latviešu emigrantiem. Bet salīdzinot viņas uzrakstītās grāmatas, bija vieglāk un vairāk uzzināt par rakstnieci un par katru grāmatu kopumā.
…
