Impresionisms kā estētiskais virziens radās Francijā. Tas iezīmēja jaunu attīstības ceļu mākslā. Daļēji impresionisms balstījās klasicismā, jo visi tā izcilākie pārstāvji respektēja klasicisma tradīcijas. Impresionisms galvenokārt ir sastopams glezniecībā, taču iespaidu māksla atbalsojās arī citos mākslas virzienos: literatūrā, mūzikā, tēlniecībā.
Slavenākie impresionisti pasaules glezniecībā ir Eduārs Manē, Edgars Degā, Ogists Renuārs, Klods Monē.
Impresionisms kā mākslas virziens sākotnēji tika pilnībā noraidīts, bargi kritizēts un izsmiets. Pirmā impresionistu izstāde sabiedrībā atstāja šokējošas paviršības un nepabeigtības iespaidu. Bet māksliniekus, kas radījuši šīs gleznas, vienoja vēlme noraidīt iesīkstējušo akadēmisko mākslu, ko atzina oficiālais Salons - gadskārtējā Francijas mākslas izstāde. Salona darbība aizsākās 17. gadsimtā, un tajā izstādīja Francijas Karaliskās akadēmijas biedru darbus. Pēc Lielās franču revolūcijas Salons tika atvērts visiem māksliniekiem, taču tur iesniegtos darbus izvērtēja īpaša žūrija, kuras locekļi lielākoties bija ļoti konservatīvi noskaņoti. Akadēmiskās glezniecības tradīcijās iesakņojies, Salons izstādīja tikai nevainojami izstrādātas, tradicionālas gleznas, kurās bija attēlotas vēsturiskas, reliģiskas vai mitoloģiskas tēmas. …