Interesanti, ka jau senatnē cilvēki saprata, ka mēri pārslimojis cilvēks otrreiz ar to vairs neslimo. Piemēram, ķīnieši mēģināja sevi pasargāt no bakām, iesūcot nāsīs no baku slimniekiem iegūtās krevelītes. Tikai 20. gs. sākumā uzkrātais, pietiekami lielais zinātniskais potenciāls kļuva par jaunas zinātnes – imunoloģijas pamatu. Nākamos piecdesmit gadus imunoloģijā tika sasniegti ievērojami panākumi, kas sekmēja šīs zinātnes strauju attīstību. Līdz ar cilvēku leikocītu antigēnu (HLA) sistēmas atklāšanu imunoloģiskie pētījumi pārauga molekulārā līmenī. Par imūnsistēmas galveno pētījuma objektu kļuva limfocīts. Imūnsistēmā veidojās divi atšķirīgi virzieni – šūnu un humorālais, kam katram raksturīgs reakciju specifiskums, kā arī antivielu un limfocītu dažādība.…