Jaunais gadsimts atnes mums jaunus pārsteigumus. Skolnieku vecāki arvien biežāk izjūt, ka ar izglītības sistēmu kaut kas nav īsti kārtībā...Ģimenē aug neparasts bērns... Viņa klātbūtne mājiniekus gan priecē, gan mulsina, gan reizēm pat sāpina...Skolotāji ir izmisumā, jo bērns neiekļaujas nekādos rāmjos...Biedējošas diagnozes, bezjēdzīga ārstēšana, pesimistiskas nākotnes problēmas..
Mūsdienu cilvēku ir grūti pārsteigt. Zinātne un modernā tehnoloģija vai ik dienas nāk klajā ar fantastu cienīgiem atklājumiem. Taču sabiedrības attieksme pret lietām, kas neiekļaujas tās priekšstatu radītajā patiesības modelī, bieži vien ir noraidoša. Viens no tādiem fenomeniem ir indigo bērni.
Katrs, kurš ir bijis saistīts darbā ar bērniem vai izglītības sistēmā pēdējo gadu laikā, būs dzirdējis populārās psihiatriskās „ birkas” UDS un UDHS, kas tiek „ piestiprinātas” bērniem un pusaudžiem skolas vecumā. UDS un UDHS apzīmē uzmanības deficīta sindromu un uzmanības deficīta hiperaktivitātes sindromu-divus ļoti līdzīgus traucējumus, kurus atšķir pamatā pēc bērna hiperaktivitātes pakāpes. Tie ir dotajā momentā visbiežāk diagnosticētie uzvedības traucējumi bērniem. Galvenie UDS/UDHS simptomi ir nespēja pievērst/noturēt uzmanību, koncentrēšanās grūtības, hiperaktīva uzvedība un pārlieku impulsivitāte.
Pētot šo sasāpējušo problēmu, dažādu nozaru zinātnieki, pedagogi un citi speciālisti paralēli un vienlaicīgi ir konstatējuši faktu, ka šodien mums nākas saskarties ar bērniem, kuriem ir pavisam citāda DNS, īpašs ķermeņa magnētiskais starojums, savādākas iekšējo orgānu funkcijas un īpašas psihiskās spējas. Strādāju par pirmsskolas skolotāju jau sešpadsmito gadu, ikdienā saskaroties ar šiem bērniem un tas mani rosināja detalizētāk izpētīt šo problēmu.
…
