Jebkurā gadsimtā indivīda un sabiedrības attiecības politikas teorijā bija tikpat svarīgas kā tādi jēdzieni kā brīvība, indivīds. 20.gadsimts nav izņēmums, līdz r to šajā darbā es paskatīšu indivīda un sabiedrības attiecības. Taču ir jāuzsver, ka, tā kā vairāki teorētiķi akcentēja šo tēmu, es pievērsīšos 2 novirzieniem, porti, analizēšu Fuko domas par sabiedrības un indivīda attiecībām 20.gs un feministu viedokli par šo tēmu. Es izvēloties tieši šādus novirzienus, jo vēlējos apskatīt , kādas attiecības var būt starp indivīdus sabiedrību un kā šāda attiecības var uztvertas, kad indivīds tiek uztverts kā sieviete un vīrietis.
Fuko savos darbos min cilvēku kā indivīdu, konkrēti nepieminot vai tā ir sieviete vai vīrietis, no kā seko, ka šajā gadījumā nav svarīgi, vai indivīds ir sieviete vai vīrietis, ir svarīgi, kādas attiecības ir starp sabiedrību un sabiedrības locekli. Savukārt, skatoties caur feministu prizmu, ir svarīgi akcentēt kādas ir sabiedrības attiecības ar sievieti un ar vīrieti, jo sievieti var uztver ļoti dažādi, proti, gan par atšķirīgu no vīrieša, gan arī par līdzīgu vīrietim.
Savā darbā es centīšos pierādīt darba hipotēzi – indivīda un sabiedrības attiecības ir tieši noteiktas ar varas attiecībām.
Darba mērķis ir atklāt, kāda ir indivīda loma sabiedrībā, indivīdu savstarpējas attiecības, no kā var secināt arī sabiedrības attiecības ar indivīdu.
Pamatojoties uz Fuko uzskatiem, indivīda un sabiedrības attiecības ir varas attiecības. Varas attiecības ir saistītas ar sabiedrību, jo tās veido sociālu korpusu, kurā tie radīta patiesība, tātad patiesība rodas indivīdu starpā un starp indivīdu un sabiedrību varas attiecību rezultātā. Ir svarīgi, lai sabiedrība funkcionētu ar patiesības palīdzību, savukārt patiesība sekmē varu, varas patiesību, cik tas dīvaini neizklausītos. Pēc Fuko uzskatiem, cilvēki ir spiesti veidot varas patiesību, lai sabiedrība varētu veiksmīgi pastāvēt, proti, vara sekmē patiesību – tas nozīmē, ka cilvēki ir spiesti dzīvot pēc patiesības, spiesti atzīt patiesību. Indivīdi sabiedrībā ir spiesti ar varu veidot patiesību, lai būt labklājīgiem sabiedrībā.
Taču no citas puses sabiedrībā pastāv noteikta patiesība, kas sekmē likumu veidošanu noteiktā sabiedrībā, kas atteicas uz jebkuru indivīdu, savukārt likumi sekmē varas attiecināšanos uz katru indivīdu sabiedrībā. Sabiedrībā pastāv noteikts dzīvesveids, kas ir patiess, pēc kura katram indivīdam ir jādzīvo un kas sekmē noteiktas varas attiecības starp indivīdu un sabiedrību.…
