Krīzes situācijas analīze
1. Kārlis piedzīvoja traumatisko krīzi. Viņam mātes nāve bija šoks. Kārlis vairs nezina kā dzīvot tālāk, jo patstāvīgi dzīvot nemaz neprot.
Kārlis izjūt bailes, agresiju, bezpalīdzību, kas ir tikai nedaudzi no traumatiskās krīzes simptomiem.
Šajā gadījumā traumatisko krīzi iztaisīja- Zaudējums- mātes un līdzšinējā dzīvesveida.
2. Krīzes fāzes- 2.1. Šoka fāze (Kārlim 7 dienas pēc mātes nāves).
Kārlis pirmajā brīdī nespēja apzināties šo notikumu. Viņš nekliedza, neplēsa traukus, bet bija pilnībā mierīgs. Viņš bija ieslīdzis sevī, sēdēja uz gultas malas un nevarēja aptvert notiekošo.
Kārlis izmantoja aizsargmehānismu- noliegums-, jo nevēlējās samierināties ar šo domu, ka māte, viņa aprūpētāja ir mirusi, tādēļ sāka lietot alkoholu, tādā veidā it kā aizbēgot no problēmas/ situācijas un nedomājot par to. Taču šī situācija tikai saasinājās.
2.2. Reaktīvā fāze (Kārlim 4 nedēļas pēc mātes nāves).
Sākoties reaktīvajai fāzei, Kārlim nācās uz notiekošo paskatīties ar redzīgām acīm, taču patiesībā viņa psihe bija pārāk vāja un nesagatavota, lai pieņemtu šo faktu. Kārlis nevēlējās apzināties, ka zaudējis gan māti, gan finansiālo stabilitāti, gan arī mājas- par viņu vairāk nerūpēsies. Vājās psihes dēļ Kārlis turpināja neapzināti “noliegt” problēmu turpinot lietot alkoholu.