-
Induļa Emša valdības krišanas iemesli
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 3 | |
1. | Induļa Emša profesionālā darbība | 4 |
2. | Induļa Emša valdības veidošana | 6 |
2.1. | Situācija pēc 8. Saeimas vēlēšanām | 6 |
2.2. | Induļa Emša valdības veidošanas process | 6 |
3. | Induļa Emša valdības nestabilitātes pazīmes | 9 |
3.1. | Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas viedoklis | 9 |
3.2. | Pirmais valdības gāšanas mēģinājums | 9 |
4. | Balsojums par 2005. gada budžetu | 12 |
Secinājumi | 14 | |
Literatūras saraksts | 16 |
Secinājumi
Bioloģijas doktors Indulis Emsis Latvijas politikā darbojas kopš 90-to gadu sākuma ar vidi saistītās jomās. Ir bijis Augstākā Padomes deputāts, ticis ievēlēts visās Saeimās pēc neatkarības atgūšanas, izņemot 7. Saeimu, un Rīgas domē, bijis valsts ministrs un daudzu ar vidi saistītu organizāciju vadītājs, kā arī veicis daudzas citas ar politiku saistītas un nesaistītas darbības. Tātad var secināt, ka, pirmkārt, I.Emsis ir pieprasīts speciālists savā jomā gan politikā, gan ārpus tās, otrkārt, I. Emsim ir ļoti plašas zināšanas par Latvijas politiku, treškārt, spējas, kas nepieciešamas vadītājam jeb līderim, tai skaitā Ministru prezidentam, par kuru viņš tika ievēlēts 8. Saeimas laikā 2004. gada 9. martā.
Pastāv uzskats, ka Emša mazākuma koalīcijas valdība bija lemta neveiksmei jau tad, kad tā tika apstiprināta un to apzinājās, ja ne visa koalīcija (arī pats Emsis), tad vismaz daļa no tās. Šāda apziņa noteikti Indulim Emsim traucēja strādāt, jo praktiski jebkurā brīdī viņa valdību varēja gāzt. Emša mazākumvaldība guva atbalstu Saeimā tāpēc, ka nepieciešams izveidot valdību, jo Latvijai drīzumā bija oficiāli jāiestājas divās starptautiskās organizācijās – ES un NATO, bet partijas savā starpā nespēja vienoties, tādēļ tika izveidota mazākumvaldība, kuras vadītājs bija plašai sabiedrībai nezināmais politiķis un biologs Indulis Emsis.
2004. gada septembra sākumā Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga pēc tikšanās ar premjeru Induli Emsi, ka integrācijas Eiropas Savienībā laikā valdību maiņa nenāktu par labu valsts attīstībai, jo tas izraisītu „politiskās turpinātības trūkumu”.
Taču pirmais valdības gāšanas mēģinājums notika 2004. gada 16. septembrī, kuru iniciēja Tautas saskaņas partija un atbalstīja Jaunais laiks. Tas neizdevās. Par demisiju balsoja klātesošie JL un TSP deputāti, pret bija koalīcijas partijas, bet balsojumā nepiedalījās apvienības TB/LNNK un PCTVL deputāti. Savukārt LSP deputāti bija izņēmuši deputātu identifikācijas kartes, tādējādi paužot vienaldzību pret šīs valdības likteni.
Pēc balsojuma opozīcija paziņoja, ka valdību vēl šogad gāzīs labējās partijas. Taču Kalvītis pilnībā nosodīja TSP un JL aicinājumu gāzt valdību, bet tajā pašā laikā Repše debatēs teica, ka ir notikušas sarunas par jaunu valdību TP un JL starpā. Secinājums ir tikai viens, ka partijas savā starpā nepārtraukti runāja par jaunu valdību.
Emša valdība tika 2004. gada 28. oktobra Saeimas sēdē gāza Tautas partija Aigara Kalvīša personā, jo tieši viņš bija tas, kurš pauda Tautas partijas nostāju pret 2005. gada budžetu. Balsošana pret budžetu bija tikai formāla, jo budžetu veidoja Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, kas ir Tautas partijas biedrs. Tātad sanāk pretrunas Tautas partijas darbībā, jo tā nobalsoja pret budžetu, kuru bija veidojis tās biedrs. Pie tam nākamajās divās Kalvīša vadītajās valdībās Finanšu ministrs bija tas pats Oskars Spurdziņš, nevis kāds cits, kā tas būtu loģiski, ja Saeima nepieņem viņa kā finanšu ministra veidoto budžetu.
Bijušais premjers un tagadējas Tautas partijas priekšsēdētājs Aigars Kalvītis tikšanās laikā ar politikas zinātnes studentiem 2008. gada 17. martā atzina, ka I. Emša valdība tika gāzta, jo Tautas partija nevēlējās uz pašvaldības vēlēšanām 2005. gada pavasarī „iet ar klibu valdību”, jo Emša nestabilā mazākumvaldība neveicināja TP reitingus Latvijas sabiedrībā. Mērķis attaisnoja līdzekļus, jo pašvaldības vēlēšanās Tautas partija ieguva ļoti labus rezultātus. Turklāt tautas partija pēc Emša gāšanas ieguva tik ļoti kāroto premjera krēslu.
…
Darba ietvaros tiek izvirzīts mērķis noskaidrot, kāpēc tika gāzta Induļa Emša valdība. Izpētes jautājums – vai Induļa Emša valdības krišanas iemesls bija balsojums pret 2005.gada budžeta likumprojektu?
- E.Repšes un A.Kalvīša valdības deklarāciju salīdzinājums
- Induļa Emša valdības krišanas iemesli
- Latvijas valdības rīcības apraksts un analīze saistībā ar pašvaldību vēlēšanu norises pārkāpumiem
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!E.Repšes un A.Kalvīša valdības deklarāciju salīdzinājums
Research Papers for university9
-
Valdības prioritātes Latvijas pēdējo valdību deklarācijās
Research Papers for university9
-
Latvijas valdības politika sporta jomā. 1920.-1929.gads
Research Papers for university24
Evaluated! -
Valdības krīzes atspoguļojums drukātajos masu medijos
Research Papers for university10
-
Totalitārisma ideoloģijas un tās izveides iemesli
Research Papers for university10
Evaluated!