Inflācijas sekas
Uz jautājumu ''vai inflācija ir labvēlīga vai slikta parādība?” viennozīmīgas atbildes nav. Angļu ekonomists Keinss pierādīja, ka mērena inflācija ir vēlama parādība ekonomikā. Inflācijas līmenis, kas vidēji gadā svārstās no 2%l īdz 3%, ekonomikā nerada īpašas problēmas. Neliels cenu kāpums ir labvēlīga parādība ekonomikā un pat ir nepieciešams to stimulēt. Tas izriet no piedāvājuma likuma. Augstākas cenas stimulē piedāvājumu, sekmē ražošanas paplašināšanu un nodarbinātības palielināšanu. Tādējādi mērena inflācija ir ražošanas attīstības un ekonomiskās aktivitātēs kāpināšanas sekmētāja. Jānorāda, ka cenu līmeņa vispārējs pieaugums notiek gandrīz visās valstīs un tas ir likumsakarīgs process. Taču ir svarīgi, lai tas ik gadus paliktu apmēram viens un tas pats. Piemēram, ja vidēji gadā inflācija pieaug par 3%, tad šī situācija inflācija tiek paredzēta un ieprogrammēta ekonomisko institūciju aktivitātēs.
Inflācijas pieaugums, piemēram, 10% mēnesī jau var radīt būtiskas problēmas. Taču lai to izprastu, ir jāapskata divi ar inflāciju saistīti jēdzieni: prognozējamā inflācija un negaidītā jeb neprognozējamā inflācija.
Cenas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē ekonomikas stabilitāti, tāpēc arī inflācija pamatoti tiek uzskatīta par svarīgu iekšējā ekonomiskā līdzsvara rādītāju un arī nozīmīgu tautsaimniecības risku. Ekonomiku kā vienotu veselumu inflācija ietekmē vairākos virzienos:
resursu izvietojumu un ekonomiskās efektivitātes aspektā, jo tās rezultātā neiespējams optimāli saskaņot cenu pieaugumu dažādās nozarēs, īstenot daudzas svarīgas saimnieciskas operācijas, jo inflācija uzstājas kā naudas glabāšanas nodoklis;
ienākumu un bagātību pārdales starp dažādām iedzīvotāju grupām aspektā, jo tās radītās sekas nav atkarīgas no sabiedrības attīstības mērķiem un pamatvērtībām;
inflācijas izmaksu jeb iespējamo zaudējumu aspektā, kas ir atšķirīgi prognozējamas un neprognozējamas (negaidītas) inflācijas apstākļos. …
