Ievads
Parasts cilvēks par naudas teorētisko saturu nedomā. Viņa tūkstoš reizes pārbaudītā dzīves filozofija naudas jomā ir gaužām vienkārša: pilns maks atver daudzas durvis, ļauj apmierināt daudzas jo daudzas vajadzības; plāns maks ir nemitīgu rūpju avots visās jomās – gan sadzīvē, gan uzņēmējdarbībā.
Patiešām, kas tad ir nauda?
Kādreiz varēja uz šo jautājumu atbildēt īsi un skaidri: nauda ir prece – vispārējais ekvivalents. Šāds formulējums pieder pagātnei. Tas vairs neatbilst mūsdienu realitātēm. Jautājums par naudu pašlaik pieder pie vissarežģītākajām ekonomikas problēmām.
Zinātnieki – gudrās galvas – pēc ilgas prātošanas un strīdiem ir nolēmuši: nauda ir tas viss, kas pilda tās funkcijas. Nav svarīgs naudas materiāls – lopiņš, tēja, zelts, papīrs, elektroniskie signāli, bet nozīmīga ir noteiktu funkciju pildīšana, kas nesaraujami saistīta ar cilvēku savstarpējām attiecībām.
Nauda ir spēks, to māca dzīve, un šis spēks var būt labs un ļauns!
Kādas kaislības izraisa nauda! Kas gan nav lasījis par “zelta drudzi”, ko tik talantīgi ir aprakstījis Džeks Londons. Šobrīd vienā polā ar draudiem un vardarbību naudas ražu vāc reketieris. Otrā polā miljonārs – labdaris – veido fondus, kas palīdz zināšanu kāriem jauniešiem, kā arī atbalsta zinātniekus, kultūru vai arī pabaro ar šķīvi zupas tos, kuriem naudas nav ne graša.
Paradoksāli fenomenāla parādība ir papīra naudas zīmes. Piedrukājot papīrītim vienu nulli, naudas pirktspēja desmitkāršojas. Ja piedrukāsim divas nulles, tad par necilo papīru varēs nopirkt simt reižu vairāk preču. Trīs papildu nulles uz naudas zīmes jau robežojas ar fantastiku: papīra spēks pieaug tūkstoš reižu.
Pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, kad bija mēmais kino, ASV kino biļetes cena bija 5 centi. Četrdesmito gadu beigās tās cena jau bija pieaugusi līdz 50 centiem, sešdesmitajos gados tā sasniedza 2 dolārus, bet tagad tā jau maksā vairāk nekā 6 dolārus. Cenu vispārējā līmeņa palielināšanos sauc par inflāciju. Kamēr bezdarba sekas skar noteiktas iedzīvotāju grupas, inflācija ar savu darbību ietekmē ikvienu. Tāpēc tas nav pārsteidzoši, ka gandrīz vienmēr augstas inflācijas problēmas nokļūst politiskās dzīves virsotnē.
Tā nav inflācija, ja kādas vienas preces cena pieaug. Inflācija rodas tad, kad cenas vienlaicīgi ceļas daudzām precēm. Inflācijas likme parāda vispārējo cenu celšanās līmeni.
Ar inflāciju (inflation) parasti saprot vispārēju cenu līmeņa celšanos noteiktā laika periodā.
…
