Inflācija tradicionāli tiek uztverta kā negatīva ekonomiskā parādība, kas samazina iedzīvotāju pirktspēju. Zinot, ka 2005.gadā inflācija bija īpaši augsta, un atceroties sabiedrībā iesakņojušos stereotipu par tās negatīvo ietekmi uz pirktspēju, daudzi droši vien ar izbrīnu vēroja nevaldāmo pirmssvētku iepirkšanās drudzi Rīgas un citu pilsētu lielveikalos. Kur cilvēki ņem naudu dāvanu kalniem apstākļos, kad valstī strauji kāpj cenas? Šķietami paradoksāli, bet tieši ar inflāciju saistīti ekonomiskie procesi nodrošina, ka iedzīvotājiem ir vairāk naudas preču iepirkumam.
Kas rada inflāciju?
Inflāciju vienmēr rada naudas daudzuma pieaugums. Strauji pieaugot iedzīvotāju un uzņēmēju rīcībā esošajam naudas daudzumam, pieaug cenas. Šī raksta mērķis ir parādīt kādās preču un pakalpojumu grupās tā vērojama un kāpēc, kā naudas masas pieauguma radītie ekonomiskie procesi Latvijas īpašajā situācijā padara mūs visus bagātākus, un – ka inflācija Latvijā it tikpat neizbēgama kā pavasara lietus.
Inflācija ilgtermiņā notiek tikai pakalpojumu sektorā. Sekojot ikmēneša cenu izmaiņas biļeteniem var sareibt galva – degvielas cenas te kāpj te krīt, te inflāciju nosaka maizes cenu kāpums, te dārzeņu cenu kritums. Daudz labāk tendences var saskatīt no attāluma. Aplūkojot izmaiņas pēdējo piecu gadu garumā redzams, ka precēm cenas visu laiku samazinās vai kāpj lēnāk par kopējo inflāciju, kamēr pakalpojumus pērkam aizvien dārgāk un dārgāk.
Salīdzinot ar 2000. gadu Latvijā visstraujāk (par 53,8 procentiem) pieaugušas cenas frizētavās un visstraujāk kritušās( -49%) telefona aparātiem. Kāpēc? Iespējams, ka inflācijas izpratnes patiesā atslēga lielākoties meklējama objektīvās preču pašizmaksas izmaiņās (piedāvājuma noteikta inflācija).
Raksta pirmajā daļā aplūkosim iemeslus preču cenu mazajai inflācijai. Turpinājumā tiks parādīts, kādēļ strauji kāpj pakalpojumu cenas.
Kāpēc nav vērojama preču cenu inflācija
Mūsdienu pasaule, arī Latvija, piedzīvo globalizāciju. Uzņēmuma līmenī tas nozīmē, ka konkurenti ir atrodami ne tikai pašu valstī, tie var piegādāt savus ražojumus no jebkuras pasaules malas un cenas vietējā tirgū nosaka preču cenas ārvalstīs (3),(4). Latvija nenosaka preču cenas, Latvija ir preču “cenu ņēmējs”.
Rūpniecības preču – mājokļa iekārtošanas, apģērbu un apavu gada vidējā inflācija pēdējo piecu gadu laikā ir bijusi tikai 2 procenti gadā. Video un audio aparatūras cenas kopš 2000. gada ir kritušās par 30 procentiem. Šādu cenu maiņu nevar saukt par draudīgu inflāciju, līdz ar to var secināt, ka arī Latvijā rūpniecības preču cenas nosaka pieprasījums un piedāvājums pasaules, ne vietējā tirgū. Vienīgā preču grupa, kuras cenas ir pieaugušas daudz straujāk par inflāciju ir pārtikas preces. Pārtikas cenas izlīdzinās ar Eiropas Savienības Vienotās Lauksaimniecības politikas noteiktajām augstajām cenām. Šī inflācija beidzot zemniekiem rada iespēju saņemt puslīdz godīgu atlīdzību par saražoto pienu un graudiem un dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Latvijā pārtikas cenas pieaug īpaši strauji, jo sākotnēji tās bija zemākas, kā citur Baltijā(5).
…
