Eiropas Centrālās bankas (ECB) galvenais mērķis ir cenu stabilitāte - kopējai gada inflācijai eiro zonā vidējā termiņā jābūt līdz 2%. Pievienojoties eiro zonai, arī Latvijā jātiek īstenotai ECB politikai, kuras pamatmērķis ir zema un stabila inflācija.
Pievienošanās Ekonomiskajai un monetārajai savienībai (EMS) nenozīmē, ka līdz ar to cenas Latvijā būs tādas pašas kā citviet eiro zonā. Turklāt arī eiro zonā cenu līmenis dažādām precēm un pakalpojumiem valstu starpā nav vienāds. Šīs atšķirības galvenokārt nosaka iedzīvotāju ienākumu līmenis, ražošanas izmaksu lielums, nodokļu atšķirības, ekonomikas lielums un citi faktori.
Līdz ar pievienošanos ES un EMS Latvijā netika gaidīts nozīmīgs cenu pieaugums. Saskaņā ar Eurostat aprēķiniem vidējais patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis Latvijā pirms iestāšanās Eiropas Savienībā veido aptuveni pusi no ES vidējā līmeņa. Dažādām precēm un pakalpojumiem cenu starpība ar cenām ES ir atšķirīga.
Latvijas cenu līmenis starptautiski tirgojamām precēm ir tuvs vidējam cenu līmenim ES, tādēļ tam nav iemesla cenām strauji pieaugt.
Izmaiņas tirdzniecības režīmā varēja radīt gan cenas paaugstinošu, gan cenas pazeminošu efektu, jo muitas tarifi ar trešajām valstīm (kas nav ES dalībvalstis) gan samazinās, gan pieaug. [1.
Pēdējo četru gadu laikā inflācija Latvijā ir aizvien augusi un šī gada jūlijā gada inflācija sasniedza savu augstāko punktu pēdējos 10 gados - 9,5%. Lietuvā un Igaunijā - inflācija bija zemāka: Igaunijā - 4,0%, bet Lietuvā - 2,6% (Latvijā pēc saskaņotā patēriņa cenu indeksa - 6,0% ).…
