Latvija uz doto brīdi atrodas saimniecisko reformu posmā, kad sasniegts pietiekams stabilitātes līmenis, lai nodrošinātu ekonomisko izaugsmi. Salīdzinoši īsā laikā tika veikta pāreja no centralizēti plānotas saimniecības uz tirgus ekonomiku. Turpinās valsts īpašuma privatizācija, uzņēmējdarbības aktivizācija, finansu tirgus tālāka attīstība. Stabilizējusies valsts fiskālā sistēma.
Tomēr sociālā spriedze nav mazinājusies. Daudziem reformas saistās ar strauju dzīves līmeņa samazināšanos, stabilitātes zudumu un grūti nodrošināmu eksistenci. Lai aprakstītu saimniecisko reformu gaitu un tās saistību ar labklājības līmeņa izmaiņām, jāaplūko inflācijas dinamika, kas arī tiks darīts šajā darbā.
Darba pirmajā daļa aplūkoti inflācijas teorētiskie aspekti, izpausmes veidi un iespaids uz tautsaimniecību. Šī daļa balstīta uz darbiem vispārējā ekonomikas teorijā, kā arī uz publikācijām, kas tieši veltītas inflācijai un tās neseno izpausmju teorētiskajiem aspektiem.
Darba otrā daļa apraksta reformu procesu Latvijā pārejas periodā no centralizēti plānotas saimniecības uz tirgus ekonomiku. Analizēta inflācijas saistība ar valūtas maiņas kursu un tā režīma izmaiņām, kā arī iekšzemes cenu liberizāciju un saimniecības pieskaņošanos jaunajiem apstākļiem, aplūkota inflācijas dinamika. Šī daļa balstīta uz Latvijas Bankas publikācijām, statistikas materiāliem, ko izdevusi Valsts statistikas komiteja un Ekonomikas Ministrija, kā arī publikācijām laikrakstā “Dienas bizness”.
Īpaši pievērsta uzmanība sociālā stāvokļa izmaiņām inflācijas ietekmē. Aprakstīta atsevišķu iedzīvotāju grupu materiālā stāvokļa atkarība no cenu pieauguma. Sociālā stāvokļa izklāsts balstīts uz Apvienoto Nāciju organizācijas Attīstības programmas izdotiem ikgadējiem materiāliem pr dzīves apstākļu attīstību Latvijā.
Darba mērķis ir ar inflācijas dinamikas analīzes palīdzību noteikt Latvijā veiktās ekonomiskās reformas saimniecisko novērtējumu un sociālās izmaksas, kā arī sniegt ieteikumus tālākas inflācijas samazināšanas nodrošināšanai.…
