Inovāciju sistēmas Latvijā

INOVĀCIJU JĒDZIENS
Inovāciju skaidrojumā būtisks ir jēdzienu hierarhija:
Inovācijas
Inovāciju sistēma
Macionālā inovāciju sistēma
Jēdzienu loks, ko aptver inovācijas, ir plašs, terminu definīcijas dažādas. Tā kā pats pētniecības objekts – „inovācijas” nav līdz galam izprasts, arī terminu definīcijas joprojām nav pilnīgas.
Vārds „inovācijas” ir cēlies no vārda „novācijas” (novation), kas nozīmē jauninājumi, jaunievedumi. Taču šā viena burta „piekabināšana” būtiski paplašina un izmaina pirmatnējā vārda jēgu.
Inovāciju jēdziens ietver trīs nozīmes:
inovācijas kā instruments;
inovācijas kā process jeb darbība;
inovācijas kā galarezultāts (jauna prece, jauns pakalpojums, jauni tirgi, izmaiņas sabiedrības dzīvē u.c.).
Inovatīvā darbība ir zinātnes un tehnikas sasniegumu, zināšanu un informācijas komercializācija un izmantošana ražošanas un pakalpojumu sfērā, kā arī ekonomisko, sociālo, tiesisko, kultūras, izglītības un citas sabiedrībai nozīmīgu procesu uzlabošanai un pilnveidošanai. Saskaņā ar šo formulējumu, inovatīvai darbībai nepieciešams ietvert zinātniskās, tehnoloģiskās un vadības zināšanas, kā arī citas sociālajām un humanitārajām zinātnēm saistītas disciplīnas.
Plašo inovāciju jēdzienu labi raksturo austriešu izcelsmes ekonomista J. Šumpētera (1883.-1950.) traktējums:
jaunu produktu radīšana un ieviešana;
jaunu metožu radīšana un ieviešana;
jaunu tirgu atklāšana, apguve un pakļaušana;
jaunu izejmateriālu un pusfabrikātu avotu atklāšana un adaptēšana;
jaunu organizāciju radīšana jaunās industrijās.…