Virzība uz priekšu, nemainīga attīstība ir viens no cilvēces pastāvēšanas īpatnībām. Šī attīstība izpaužas visās cilvēka darbības sfēras, tostarp izglītībā. Un jaunākās tendences parādās arī pedagoģiskajā procesā atbilstoši tirgus pieprasījumam un mūsdienu cilvēka vajadzībām. Tādējādi droši var minēt interaktīvo mācību lielo popularitāti apmācību procesā.
„Interaktivitāte – nozīmē apzinātu, mērķtiecīgu un aktīvu visu iesaistīto pušu mijiedarbību, piemēram, mācību procesā katra un visu skolēnu kopā aktīvu līdzdarbošanos un savstarpēju mijiedarbību un arī skolotāja mijiedarbību ar katru un visu skolēnu grupu kopā.”[2.] Līdz ar to interaktivitātes jēdzienu var droši saistīt ar mūsdienu sabiedrību kopumā, kurā notiek daudzi personu savstarpējās saskarsmes un sadarbības procesi, tādējādi nodrošinot cilvēku viedokļu un gribas izpausmi līdzcilvēku vidū, kas savukārt ir viens no demokrātijas aspektiem. Un tāpēc arī ne velti interaktīvās mācības dēvē par demokrātiskas izglītības priekšnosacījumu.[2.]
Interaktīvās mācības ir plašs jautājums un varētu teikt ne tik viennozīmīgs un skaidrs, jo šajā virzienā vēl ir daudz iespēju. Piemēram, ja klasiski ar interaktīvajām mācībām saprot mācību metodes, tad jaunākās tendences ir padarīt šo jēdzienu par augsti tehnoloģisku, tas ir, ieviešot mācību procesā zinātnes sasniegumus un tehnoloģisko progresu. Šāda jēdzienu interpretēšanas pieeja ir interesanta, taču galvenais paliek nosacījums, ka interaktīvās mācības spēj sniegt skolēniem dzīvei nepieciešamās zināšanas un pieredzi.
Ņemot vērā minēto, interaktīvās mācības ir aktuāls un saistošs didaktikas jautājums. …
