Interešu izglītības nozīme un loma jauniešu, skolēnu personības veidošanā

Ievads.
Ideja par personības vispusīgu attīstību ir radusies jau sen- jau renesanses laikmetā, un šī ideja ir aktuāla arī šodien.
Latvijas neatkarības atjaunošana 1991. gada 4. maijā ir ienesusi pārmaiņas visās dzīves jomās, to skaitā arī izglītības sistēmā. Šīs izmaiņas krasi ietekmē sabiedrības dzīvi, jo mainās sociālekonomiskie apstākļi, notiek vērtību pārvērtēšana. Tāpēc šajā periodā īpaša uzmanība pievēršama bērnu un jauniešu garīgajai un fiziskajai veselībai, viņu intelektuālajai attīstībai, pilnvērtīgai atpūtai un iespējai pilnveidot savas prasmes un iemaņas. Šobrīd Latvijā bērnu un jauniešu izglītošana ir ieguvusi īpašu postkomunisma valstīm zīmīgu stāvokli, jo nereti interešu centri reāli spēj dot vairāk skolēnu sagatavošanā dzīvei, nekā to veic ģimene.
Daļa skolēnu vecāku atrodas sociālajā depresijā (bezdarbs, naudas trūkums, sadzīves problēmas u.c), ir pārāk aizņemti ar ekonomiska rakstura jautājumu risināšanu un cieš ne tikai no nabadzības un bezpalīdzības, nesakārtotas likumdošanas, bet arī no neprasmes izteikt sevi, risināt konfliktus, socializēties jaunajā sabiedrībā, atteikties no dzīves laikā iegūtajiem stereotipiem. Vecāki nevar dot bērniem un jauniešiem to, ko paši skolā nav mācījušies. Tieši tāpēc īpaša nozīme bērnu un jauniešu attīstībā ir neformālajai izglītībai interešu centros- interešu izglītības iestādēm un šajās iestādēs strādājošo pedagogu kompetencei.
Interešu izglītības iestāde ir pašvaldības vai citas juridiskas vai fiziskas personas iestāde, kas izkopj un attīsta bērnu un jauniešu spējas, talantu un intereses, veicina arodizvēli, nodrošina ārpusskolas brīvā laika saturīgu pavadīšanu, veselības stāvokļa nostiprināšanu, garīgo attīstību, fiziskās sagatavotības paaugstināšanu un meistarības pilnveidošanu.
Interešu izglītība ir personas individuālo izglītības vajadzību un vēlmju īstenošana neatkarīgi no vecuma un iepriekšējās izglītības.
…