Izgulējumu problēma skārusi cilvēci visos laikos. Izgulējumi konstatēti ēģiptiešu mūmijām, veicot autopsiju, pieminēti viduslaiku literatūrā .
Izgulējums faktiski ir atmiruši audi. Ilgstoši nemainot pozu, audiem zem ķermeņa svara ir nepietiekama asinsrite, un tie atmirst. Sākumā uz ādas parādās it kā nevainīgs apsārtums. Ja tas pāriet pēc pusstundas, guļot citā pozā - labi. Bet tas var pārtapt par brūci. Ja neko nedara, iespējams, pat nepamana šādas izmaiņas, ar laiku brūce kļūst arvien lielāka. Izgulējumi parasti skar pacientus ar kustību traucējumiem, kas radušies smagas traumas vai saslimšanas rezultātā . Pēc Brūču klīnikas statistikas datiem, diagnoze „izgulējumi” ik gadus ir nāves iemesls vairāk kā 50 cilvēkiem. Datu uzskaites nepilnību dēļ tā visticamāk ir neliela daļiņa no reālā slimnieku un mirušo skaita Latvijā. Netiek uzrādīti mājās mirušie un tie, kam izgulējumi ir tikai veicinājuši nāvi, nevis bijuši galvenais tās cēlonis. Statistikā neparādās arī tie, kam, izrakstoties no slimnīcas, izgulējumi netiek uzrādīti diagnozē.