Rakstīt par interneta vēsturi es izvēlējos tāpēc, ka internets ir pārmainījis lielai daļai pasaules iedzīvotājiem ikdienu, ikdienas paradumus, varētu pat teikt, ka internets ir mainījis cilvēku dzīvi. Tas ir cieši saistīts ar mūsu ikdienu. Un arī es pati esmu interneta „piekritēja”.
Pateicoties internetam informācija ir kļuvusi daudz vieglāk un ērtāk pieejama un sasniedzama. Jaunākos notikumus mēs varam uzzināt pāris sekunžu laikā, kas agrāk likās neiespējami. Internets ir globālais apvērsums.
Man likās interesanti uzzināt tieši kā ir sācis veidoties šis mūsdienās tik ļoti populārais informācijas, izklaides, daudzfunkcionālais avots.
60. to gadu sākumā "RAND Corporation", vadošā Amerikas Aukstā kara zinātnieku grupa, saskārās ar interesantu stratēģisku problēmu. Kā ASV varas orgāni varētu sekmīgi sazināties pēc atomkara?[1] Brūss Sterlings (Bruce Sterling) rakstā "Īsa interneta vēsture" (1993) stāsta par interneta tīkla rašanās ideju aukstā kara apstākļos un pamato šī decentralizētā tīkla straujās attīstības cēloņus. Situācija 60.tajos gados bija sekojoša: Amerikai pēc atomkara bija nepieciešams drošs vadības un kontroles tīkls, kas savienotu pilsētu ar pilsētu, valsti ar valsti, bāzi ar bāzi. Tomēr lai cik drošs būtu šis tīkls, tas nevar tikt pasargāts no atombumbu sprādziena. Un lai kur neatrastos tā centrs, tas vienmēr būs uzbrukuma galvenais mērķis. Pēc ilgstošiem risinājumu meklējumiem, kas notika dziļā militārā slepenībā, RAND Aukstā kara zinātnieku grupa 1964. gadā nāca klajā ar sekojošu priekšlikumu:
1. Šim tīklam nebūs centrālā vadība;
2. To iznīcināt varēs vienīgi tad, ja iznīcinātas tiks visi tā sīkākie savienojuma punkti. Šāda tīkla uzbūves princips bija vienkāršs.
Visiem punktiem, kas savienoti vienā tīklā, piemīt līdzvērtīga loma un tiesības katram no tiem izveidot, pārsūtīt un saņemt ziņas. Pašas ziņas tiktu sadalītas paketēs, katra pakete izsūtīta uz citu adresi, katras paketes izsūtīšana arī notiktu no kāda vēl cita punkta. Tādējādi katra pakete neatkarīgi ceļotu tīklā, tās maršruts nebūtu svarīgs. Svarīgs būtu tikai galējais rezultāts. Ja tiktu iznīcināti lielākie punkti tīklā, tam vairs nebūtu tik liela nozīme, jo paketes paliktu 'virtuāli klejojošas' starp pārējiem, izdzīvojušajiem savienojuma punktiem.…
