2. Kad un kāpēc kļuvi par priekšsēdētāju?
G.E. Kad un ka pēc, nu??? Par priekšsēdētāju es kļuvu pirms pusotra gada, aprīļa beigās, ja nemaldos, septītā gada. Un ka pēc? Tāpēc, ka es pirms tam biju bijis gan Rīgas nodaļas valdes loceklis, gan ģenerālsekretārs jaunatnes organizācijā trīs ar pus gadus, gan pēc tam ārlietu sekretārs vienu gadu, es uzskatīju, ka nu, ka es esmu devis daudz organizācijai gan arī to, ka es varētu vēl daudz sniegt vairāk, bet, protams, esot kaut kādā citā kapacitātē šajā gadījumā priekšsēdētāja amatā.
K.K. Par priekšsēdētāju Rīgas nodaļā kļuvu 2008.gada aprīlī. Jo es gribēju darboties jaunatnes organizācijā kā aktīvs biedrs tad man bija kaut kur jāaug. Iepriekš es biju Liepājā darbojies, tad es Rīgā biju vienu gadu valdē, tad es sapratu, ka valdē es īsti vairs negribu darboties, ka man vajag kaut kādu izaicinājumu. Īstenībā bija tā, ka mani paaicināja un es apdomāju, kāpēc gan nē. Tas likās savā ziņā ļoti atbildīgs uzdevums uzņemties vadīt Rīgas nodaļu, jo viņa bija diezgan nolaista, tāpēc tas arī lielā mērā likās, kā sevis pierādīšana.
3. Kā izpaužas TPJO līdzdalība TP?
G.E. Ļoti tieši, jo pirmām kārtām jaunatnes organizācija ir tautas partija struktūrvienība. Mēs neesam organizācija. Otrais ir tas, ka jaunatnes organizācija un amata dēļ jaunatnes organizācijas priekšsēdētājs ir arī ar balsstiesīgs un var piedalīties valdē, un, protams, ka jaunatnes organizācijas vadītājs, līdz ar to arī jaunatnes organizācija var paust savu viedokli. Es negribētu nodalīt, jo, tā ir partijas struktūra un mēs visi esam viena partija.
K.K. Es domāju, ka vistiešākajā mērā. Kaut vai ja mēs paskatāmies, kas finansē TPJO. Principā TPJO ir TP pakļautībā. Savas darbības gados esmu sapratis, ka TP ir nodibinājusi TPJO, lai piesaistītu jaunus cilvēkus, lai palielinātu atbalstītāju skaitu, kas savukārt varētu atsaukties uz vēlēšanām. Un tā jau ir tā savstarpējā saikne TP finansē un mēs piesaistām jaunus cilvēkus, ar mērķi uz nākotni, lai organizāciju un partija kā tāda varētu pastāvēt arī turpmāk.
…