3.2. Signālvēža izplatība
Amerikas signālvēži Latvijā tika ievesti 1983. gadā, un tie pakāpeniski izplatījās gan ezeros, gan upēs. Izplatīts arī Zviedrijā, Somijā, Anglijā, Francijā, Portugālē, Spānijā, Marokā. Izplatību citās Eiropas valstīs veicinājusi sugas agresivitāte, resistence pret vēžu mēri un citām slimībām, kādēļ kaplo kā slimību pārnēsātājs. Tā kā šis „ciemiņš” ir izturīgs pret vēžu mēri un vienlaikus ir šīs slimības pārnēsātājs, tas pamazām izspiedis no dzīvesvietas, dažviet pilnībā izkonkurējot, vietējās sugas. Piemēram, Salacas lejtecē satopami tikai signālvēži, bet upesvēžu gandrīz nav. Signālvēžiem spīļu „pirkstu” strapās ir redzams violets plankums, ar kuru vēzis apliecina piederību savai sugai. No šī plankuma arī cēlies sugas nosaukums.
Signālvēzis - Pacifastacus leniusculus
4. Metodes kā cīnīties ar invazīvajām sugām
1. Lai samazinātu latvāņu audžu izplatību, augus nepieciešams regulāri apkarot. Lielākās platībās tos iznīcina uzarot zemi un izmantojot herbicīdus (indes, kas iznīcina augus). Mazākās platībās tos var izrakt, iznīcināt ar herbicīdiem vai nopļaut.
2. Lai cīnītos ar signālvēža izplatību Latvijas ūdenskrātuvēs, vajadzētu ļaut tos izķert, lai samazinātu to populāciju Latvijas teritorijā, lai atbrīvotu vietu vietējais sugai – platspīļu vēzim.
3. Likumdošanas ieviešana, kas paredz šo sugu iznīcināšanu un atjaunot sugas, kas pazudušas, ieviešot invazīvās sugas.
4. Priekšlikumu izstrādāšana kā cīnīties ar invazīvajām sugām.
…
