Vērtējot pēc nacionālo kontu sistēmas, producēto aktīvu līmenis Latvijā 2000. gada sākumā bija 164 % no IKP ( 80 % - pamatlīdzekļi, 20 % - krājumi). Ar katru gadu šis līmenis palielinās, kaut gan joprojām tas jāvērtē kā zems.
Pašreizējā attīstības posmā Latvijas ekonomiskās politikas svarīgākais mērķis ir veicināt ilgspēju izaugsmi, kas lielā mērā ir saistīts ar mūsdienīgu, modernu, pēdējiem zinātnes sasniegumiem atbilstošu ražošanas līdzekļu un tehnoloģiju paātrināto ieviešanu. Tas nozīmē, ka ir nepieciešamas investīcijas. Kā produktīvas kapacitātes veidotājs investīcijas palielina uzkrātā fiziskā kapitāla ( producēto aktīvu ) apjomu, to tehnoloģiskā un nozaru struktūra lielā mērā nosaka valsts resursu racionālu un efektīvu izmantošanu.
Latvijā tāpat kā citās Austrumeiropas pārejas ekonomikas valstīs investīciju dinamikā reālajā sektorā pēdejo desmit gadu laikā bja vērojami divi posmi: pirmajos ekonomiskas pārkārtošanās gados ( no 1990. gada līdz 1994. gadam ) investīcijas samazinājās straujāk nekā izlaide. Vidēji gadā tās samazinājās vairāk nekā par 30 % . 1994. gadā reālajā sektorā tika investēts piecas reizes mazāk nekā 1990. gadā. Stabilizējoties ekonomikai un uzlabojoties uzņēmējdarbības videi, atjaunojās investēšanas procesa pozitīvā dinamika. Laikā no 1995. gada līdz 2000. gadam investīciju gada vidējie pieauguma tempi sasniedza 18 % .Tāpēc kopējā pamatkapitāla veidošanas izdevumu īpatsvars IKP palielinājās no 15.1 % 1995. gadā līdz 24.6 % 2000. gadā. Pozitīvās tendences investēšanas procesā saglabājās arī 2001. gadā.
2001.gadā pirmajā pusē gandrīz 14 % kopējā pieprasījuma veidoja izdevumi kopējā pamatkapitāla veidošanai. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu tie pieauga par 9.6 % ( skatīt 2.3.tabulā).
Investīciju nozaru struktūra Latvijā.
2001. gada deviņos mēnešos saglabājas iepriekšējo periodu tendences, tas ir, pārsvarā tika investēts pakalpojumu sfērā (skatīt 2.4. tabulā).
Augsti pieauguma tempi bija nozarē “ Enerģētika, gāze un ūdens apgāde” (52 %). Diemžēl apstrādes rūpniecībā tie nedaudz samazinājās (par 3 %). 2001. gada deviņos mēnešos rūpniecībā ieguldīti 26 % no kopējā nefinansu investīciju apjoma. Lielāki ieguldījumi bija pārtikas rūpniecībā – 14 % no kopējām nefinansu investīcijām rūpniecībā un kokapstrādē – 3 %.
Pakalpojumu sfērā 2001. gada deviņos mēnešos ieguldīti 68.8 % no kopējā nefinansu investīcijas apjoma. Īpaši strauji pieauga investīcijas nozarē “ Transports un sakari” un “Tirdzniecība”. Pozitīvā investīciju dinamika saglabājas nozarē “ Finansu starpniecība “. Tomēr jāatzīmē, ka gandrīz visās citās pakalpojumu nozarēs investīciju līmenis 2001. gada deviņos mēnešos bija zemāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.
Ja Latvijas tautsaimniecības nozares nosacīti sadala tirgojamās un netirgojamās nozarēs, kur tirgojamās ir tās nozares, kuru produkciju var eksportēt (Latvijas tās ir galvenokārt rūpniecības nozares un no pakalpojumiem transports), tad jāatzīmē, ka laikā no 1995. līdz 2000. gadam vairāk ir investēts netirgojamās nozares. Gada vidējie investīciju pieauguma tempi tirgojamās nozarēs gandrīz pusotras reizes ir mazāki nekā netirgojamās nozarēs.…
