Gandrīz visās valstīs rūpējas par ārvalstu investīciju piesaistīšanu un ārējās tirdzniecības attīstību, kas nozīmē papildu iespējas ekonomikas attīstībai. Svarīgi, lai starpvalstu tirdzniecība un investīcijas veicinātu starptautisko darba dalīšanu, kas ļauj specializēties atsevišķas firmas konkrētiem apstākļiem piemērotas produkcijas ražošanā, nodrošinot zemākas cenas un vienlaikus ļaujot saglabāt plašu tirgu.
Pašlaik Latvijā pastāv daudz neskaidru un līdz galam neizstrādātu jautājumu par ārvalstu kapitāla ienākšanu valstī. Pārāk lielie nodokļi ir tikai viens no daudzajiem iemesliem, kādēļ tik daudzas ārvalstis neredz perspektīvas savu līdzekļu ieguldīšanai Latvijas uzņēmumos.
Šajā darbā ir analizēta situācija par ārvalstu investīciju nozīmīgumu Latvijas ekonomikas attīstībā. Aplūkoti arī galvenie apstākļi, kas darbojas par vai pret ārvalstu ieguldījumu piesaisti Latvijas uzņēmumiem.
Kopš Latvija ir neatkarīga valsts un vairs neietilpst sabrukušās PSRS vienotā tautsaimniecības kompleksā, sāka pāriet uz tirgus ekonomikas pamatiem, tā kļuva par starptautiskā kapitāla migrācijas objektu. Tirgus ekonomikai paplašinoties, radās zināms vakuums, ko centās aizpildīt dažādas ārvalstu firmas un transnacionālās korporācijas. Pirmajos neatkarības atjaunošanas gados starptautiskā kapitāla interese par Latviju pirmām kārtām saistījās ar tilta lomu un tranzītkoridoru starp kādreizējo PSRS telpu(NVS valstīm) un Rietumiem. Sabrukusi PSRS plānsaimnieciskā apgādes sistēma radīja labvēlīgus apstākļus, lai lieli, būtībā bezsaimniecīski jēlvielu resursi kļūtu par tirdzniecības objektu starp vēl nenacionalizētām firmām NVS telpā un Rietumu uzņēmumiem. Latvija bija ideāls starpnieks šajos darījumos, jo labi pārzināja Austrumu tirgu. NVS valstis arvien aktīvāk sāka izrādīt interesi par importu no rietumu pasaules, un arī šeit bija nepieciešami Latvijas starpnieki. Vietējā kapitāla trūkums piesaistīja tirdznieciskām operācijām lielu peļņu alkstošu ārzemju kapitālu. Uzņēmējdarbībā vairumtirdzniecībā ieguldīto līdzekļu ātra aprite gan nodrošināja augstu peļņas gada normu, gan radīja izdevīgu dārgu kredītu piesaisti šīm operācijām. Latvijā kādu laiku darbojās ap 20 preču biržu, būtībā starpnieku kantori, kas savos darījumos ērtības dēļ izmantoja biržas mehānismus. Visai liberālais valūtas režīms (jebkuras valūtas brīva ievešana un izvešana bez daudzuma ierobežojuma) piesaistīja Latvijas pirmajām komercbankām ne mazums ārzemju kapitāla. Termiņu noguldījumu augstās procentu likmes bija spēcīgs arguments ārzemju līdzekļu pieplūdei, jo tāda apmēra procentu gada normas Rietumu kredītiestādēs saņemt nevarēja. Procentu likmju starpība brīvi konvertējamai valūtai bija četrkārtīga un pieckārtīga, Latvijas nacionālajai valūtai pat pārsniedza piecpadsmitkārtīgu līmeni.…
