Ievads
Latviešu valodā ir izstrādāta noteikta formveidošanas sistēma, kuras normas ir saistītas ar formu nosacītību, ir ļoti svarīgs ir šo formu lietojums valodas praksē. To balsta konteksts un situācija, kas ietekmē vārddarināšanu un darinājumu lietošanu. Kontekstā tiek pieļauti neregulāri un nepareizi darinājumi, kuru lietojumu nosaka formu semantika, leksiska vai gramatiska nozīme. Literārajos daiļdarbos ir sastopami okazionāli, neprecīzi darinājumi, ko kontekstā bieži vien balsta vārdkopas.
Formu lietojuma kļūdas ir grūtāk pamanāmas un tāpēc arī grūtāk labojamas. „Formveidošanā un formu lietošanā var būt objektīvas grūtības un svārstības, kā arī subjektīvas atkāpes no normas. Objektīvas grūtības veidojas, kad formveidošanas nosacījumi un noteiktu formu lietojums vēl nav oficiāli nostiprinājies, kad pastāv paralēlformas un paralēla lietojuma iespējas”.11 Subjektīvas grūtības rodas valodas lietotāju neuzmanības dēļ, kad tiek pārkāptas literārās normas.
Formu veidošanas un lietojuma likumības un kļūdas ir raksturīgas katrai vārdšķirai. „Noteiktība un nenoteiktība piemīt substantīviem; formāli tā tiek izteikta ar adjektīvu, retāk ar numerāļu formām un arī ar noteiktajiem, nenoteiktajiem un norādāmajiem pronomeniem”.22 Īpašības vārda noteikto un nenoteikto galotņu formu veidošana un atkāpes no normas valodas praksē ir šī referāta izpētes objekts.
1. Adjektīvu noteiktības (nenoteiktības) kategorija
Adjektīvi ir patstāvīga, lokāma vārdšķira ar kuras palīdzību var nosaukt ar lietvārdu izteikta priekšmeta pazīmes un īpašības. Īpašības vārdam ir piecas gramatiskās kategorijas, proti, dzimte, skaitlis, locījums, komparācija (salīdzināmās pakāpes), noteiktība un nenoteiktība.
Adjektīvu nenoteiktā galotne vienskaitļa nominatīvā vīriešu dzimtē ir -s (vai -š), bet sieviešu dzimtē -a. Adjektīvu nenoteiktā galotne vienskaitļa nominatīvā vīriešu dzimtē ir -ais, bet sieviešu dzimtē -ā. „Vīriešu dzimtes adjektīvus ar nenoteikto galotni loka kā o- un io- celmu substantīvus (..) Sieviešu dzimtes adjektīvus ar nenoteikto galotni loka kā (i)ā- celmu substantīvus”. 11 Kaut arī visiem īpašības vārdiem ar noteikto galotni nav paplašinātās galotnes, pastāv gadījumi, kad līdzās paplašinātām galotnēm tiek lietotas arī nenoteiktās galotnes. Paplašinātās galotnes nelieto, ja īpašības vārds tiek atvasināts ar piedēkli -ēj-, lai novērstu līdzskaņa j atkārtošanos, piemēram, pēdēja nodarbība.
…
