Islande

Anotācija Valsts labklājība un konkurētspēja mūsdienās ir atkarīga no daudziem faktoriem. Būtisks ir valsts kultūras mantojums, ģeogrāfiskais stāvoklis, saimniecības nozaru attīstība, valsts politiskā stabilitāte un ekonomiskā sadarbība ar citām valstīm. Mūsdienās liela uzmanība tiek pievērsta valstu ekonomiskajām apvienībām un Eiropas Savienība ir viena no tām. Tomēr Eiropā ir arī tādas valstis, kas nav iestājušās Eiropas Savienībā – viena no tām ir Islande. Islandes ekonomika ir vieno no konkurētspējīgākajām Eiropā. Islandes tautsaimniecības temps vienmēr ir bijis stabils un iedzīvotāju ienākumu atšķirība ir neliela. Islande kā ekonomiski attīstīta valsts var atļauties pagaidām nepievienoties ES, jo kā Eiropas ekonomiskās telpas un EFTA dalībniece ir Islandei ir iespēja gūt visus ar vienoto tirgu saistītos labumus, neesot ES dalībvalstij. Kursa darba nosaukums ir “Islande” un tā mērķis ir raksturot Islandi vēstures, kultūras, ekonomisko, sociālo un politisko procesu kontekstā. Kā arī dot priekšlikumus par Islandes jauno iespēju izmantošanu ekonomiskajā un politiskajā jomā. Darba sākumā tiek apskatīta un raksturota Islandes ģeogrāfija, daba un vēsture. Darba turpinājumā uzmanība tiek pievērsta Islandes valsts iekārtai, kultūrai, saimnieciskajam un ekonomiskajam raksturojumam. Darba beigās ir apskatīti Islandes sociālie apstākļi, raksturota Islande ES kontekstā un sakaros ar Latviju. Kursa darbs sastāv no 10 nodaļām, 22 apakšnodaļām. ir iekļautas tabulas un daži attēli. Anotācija- latviešu, krievu, angļu valodā. Kursa darba mērķis ir raksturot Islandi vēstures, kultūras, ekonomisko, sociālo un politisko procesu kontekstā. Kā arī dot priekšlikumus par Islandes jauno iespēju izmantošanu ekonomiskajā un politiskajā jomā. Kursa darba uzdevumi: • raksturot Islandes ģeogrāfisko stāvokli un dabas apstākļus; • apskatīt Islandes vēstures galvenos posmus un patreizējo valsts iekārtu; • dot vispārēju Islandes kultūras raksturojumu; • apskatīt Islandes saimniecību un galvenos ekonomiskos rādītājus; • raksturot un analizēt Islandes sociālos apstākļus; • Analizēt Islandi Eiropas Savienības kontekstā un sakaros ar Latviju; • Izstrādāt priekšlikumus Islandes jauno iespēju izmantošanai. Kursa darba struktūra: Kopumā kursa darba tēma satur vairākus apskatāmos jautājumus, kurus autore ir sadalījusi 10 nodaļās. Pirmajā nodaļā ir apskatīts Islandes ģeogrāfiskais stāvoklis. Otrajā nodaļā tiek raksturota Islandes daba. Trešā nodaļā tiek sniegts ieskats Islandes vēsturē. Ceturtā nodaļā tiek apskatīta Islandes valsts iekārta. Piektā nodaļā ir apkopota svarīgākā informācija par Islandes kultūru. Sestā nodaļā tiek raksturota Islandes saimniecība. Septītā nodaļa sniedz vispārēju ieskatu Islandes ekonomikā. Astotajā nodaļā ir aprakstīti sociālie apstākļi Islandē. Devītā nodaļa atspoguļo Islandi ES kontekstā. Desmitā nodaļa ir veltīta Islandes sakariem ar Latviju. Zemes vispārējā platība 103 000 km2; Ledāju platība 12 000 km2; Ar lavu noklātā platība 11 000 km2; Ezeru platība 3000 km2 Smilts 4000 km2. Islande ir otra lielākā sala Eiropā. Tā atrodas tuvu ziemeļpolam starp 63. un 67. platuma grādiem. Ģeoloģiski Islande ir Eiropas jaunākā zeme un tās veidošanās joprojām ir procesā. Zemes augstākais punkts Hvannadalshnūkirs atrodas Eraifa ledājos, un tas ir 2119 m virs jūras līmeņa. Zemes krastmala, izņemot dienviddaļas vienoto krasta līniju, sastāv no neskaitāmiem fjordiem un līcīšiem. Krasta līnija ir pavisam 5960 km gara. Daudzās vietās klinšu sienas izslienas stāvus no jūras pretī debesīm, taču ir arī kilometriem garas smilšu vai akmeņu krastmalas . Islandes karogs. Islandieši ieguva savu karogu pēc Dānijas karaļa edikta 1915. gadā. Karoga krāsas simbolizē jūru, uguni un ledu. Šo karogu par oficiālu valsts simboliku atzina pirmais Islandes Republikas prezidents Sveinns Bjornsons Kabineta padomes tikšanās reizē pie Oksaras upes Pingvellirā, 1944. gada 17. jūnijā. Reikjavika, Islandes galvaspilsēta, ir arī valsts lielākā pilsēta, komercijas, komunikāciju, tirdzniecības un transporta centrs, kā arī izglītības un kultūras aktivitāšu centrs. Altings (parlaments), dibināts mūsu ēras 930. gadā, atrodas Reikjavikā, kā arī valdības ministrijas, visas valsts lielākās finansu institūcijas, daudzas mākslas galerijas un muzeji, Nacionālais teātris un Islandes universitāte. Reikjavika ("kūpošais līcis") savu nosaukumu iemantojusi no tvaika mākoņiem, kas rodas no karstajiem avotiem, kuri tagad atrodas pilsētas robežās. Šo ģeotermisko enerģiju izmanto, lai ekonomiski, nepiesārņojoši apkurinātu pilsētas ēkas. Tādējādi Reikjavika ir viena no tīrākajām pilsētām Rietumu pasaulē .Galvaspilsētas apkārtne iekļauj sevī septiņus mikrorajonus, kas ir pašas Reikjavikas papildinājums, ar kopējo iedzīvotāju skaitu, kas sastāda 170 000, no kuriem vairāk kā 108 000 dzīvo Reikjavikā. Islandes kopējais iedzīvotāju skaits ir aptuveni 275 000. Pēdējo 20 gadu laikā iedzīvotāju skaits galvaspilsētā ir pieaudzis no 53.7% no kopējā valsts iedzīvotāju skaita, līdz 61.3%. Reikjavika atrodas Faksafloi līcī, netālu no Islandes labākajām zvejošanas vietām, un pilsētā ir plaukstoša zvejniecības un zivju pārstrādes industrija. Reikjavikas osta ir galvenie importa un eksporta vārti, kā arī tā ir viena no Islandes... Islande ir radusies vulkāniskās darbības rezultātā 14-16 miljonu gadu laikā un atrodas kontinentu plākšņu saskares vietā. Saskares vietas vulkāni joprojām aktīvi darbojas. Islandes cietā augsnes garoza vietām ir tikai dažu kilometru bieza un magma, kas atrodas zem tās, silda virspusē atrodošos lavu un tai pašā laikā arī gruntsūdeni. Karstais ūdens ir dabas bagātība, kas atjaunojas, un islandieši ir iemācījušies to izmantot - 85% māju tiek apsildītas ar karsto ūdeni... Zvejniecība. Jūras produkti 2000.gadā sastādīja vairāk kā 60% no Islandes eksporta. Apkārt Islandei ir kontinentālais šelfs, kur satiekas siltā Golfa straume un aukstā Arktikas straume, un ir labvēlīgs klimats daudzveidīgajai un bagātīgajai zivju augšanai. Zivis ir Islandes galvenais dabas resurss. Islandē ir stringriem dabas aizsardzības noteikumi, līdz ar to zvejniecības apjomi tiek stringri kontrolēti. Zivju pārstrādes industrija ir ļoti labi attīstīta. Islande var lepoties ar daudzām labām ostām un modernu tehnoloģiju...  Pēc pirktspējas līdzvērtības uz vienu iedzīvotāju vērtējot, ar iekšējo kopproduktu Islande ieņem 3.vietu Eiropā pēc Luksemburgas un Šveices. Pēc iekšējā kopprodukta naudas izteiksmē uz vienu iedzīvotāju Islande ar 29 590 ASV dolāriem ierindojas 3. vietā starp 44 Eiropas valstīm. Vēl augstāk Islande stāv pēdējā desmitgadē ekonomikas zinātnē populārajā cilvēku attīstības līmeņa skatījumā, kurā blakus ekonomikai ņem vērā arī cilvēka veselību, izglītību un iespējas tās iegūt. Tur Islande ir 2. vietā Eiropas 41 valstu vidū, tikai aiz Norvēģijas. Bezdarba līmenis Islandē ir ļoti zems – pēdējā desmitgadē tas ir svārstījies no 1.5% - 3.8% no darbspējīgajiem iedzīvotājiem. Enerģijas patēriņa ziņā Islande ir 4. vietā Eiropā. Zinātniski pētnieciskajiem darbiem un šo darbu tālākai attīstībai islandieši atļaujas izdot tik daudz, ka ieņem 8.vietu Eiropā....