Itālija un itālieši

Dzimtene itāliešiem ir ļoti svarīgs jēdziens. Varbūt tieši tāpēc,ka vēsturiski viņi jūtas mazliet nedroši par piederību pie "lielās dzimtenes" un par to, ko nozīme vispārīgs "itāliskums", viņiem sava mazā dzimtā zemīte ir svēta. Itālieši skaidri zina no kurienes viņi cēlušies, un savu izcelsmi visu savu mūžu lepni nēs līdzi kā karogu. Cilvēks, kas dzimis Kalabrijas pilsētiņā, vienmēr domās par sevi kā par kalabrieti,lai arī gandrīz visu savu mūžu būtu nodzīvojis, pimēram, Turinā.Un viņš vienmēr jūtis morālu pienākumu palīdzēt katram dzimtas pilsētiņas iedzīvotājam, kas nokļuvis Turinā, un zinās, ka arī viņš var gaidīt šādu palīdzību.
Šīš jūtas saistītas ar itāliešu vārdu un jēdzienu - companilismo, burtiskā nozīmē - uztīcība savas dzimtās baznīcas zvanu tornim. Šis domāšanas veids - "mans ciemats, mani ļaudis ir vislabākie pasaulē" - nav svešs arī citām tautām, bet itāliešiem tas ir īpaši attīstīts. [1]
Vienota teritorija - Itālija atrodas Vidusjūras centrālajā daļā, no pārējās Eiropas to šķir Alpu kalnu grēdas. Itālijas garākā upe Po plūst cauri rūpnieciskajam ziemeļu apgabalam, bet Apenīnu kalni stiepjas zābakam līdzīgas pussalas visā garumā.
Itālijā ir 57,5 miljonu iedzīvotāju, tās galvaspilsēta un valsts varas centrs ir Roma. Valsts platība ir 301 268 km2, Itālijai pieder divas lielas salas - Sicīlija un Sardīnija. [5]…