Šo patstāvīgo darbu autors nolēma rakstīt par Itāliju vairāku iemeslu dēļ. Pirmais no tiem varētu būt tas, ka Itālija jau no agras bērnības autoram ir bijusi sapņu zeme un lai cik dīvaini tas nebūtu, bet autora māte arī visu savu mūžu ir sapņojusi par Itāliju. Otkārt iedvesmoja pagājušās vasaras ceļojums pa Itāliju
, bet tā kā es ceļojums tikai veikts pa ziemeļitāliju, es nolēmu kaut ko vairāk uzzināt arī par pārējo ne tik mazo Itālijas daļu. Vēl viens no iemesliem ir tas, ka Itālija ir viena no brīnišķīgākajām valstīm visā pasaulē.
98% Itālijas iedzīvotāju ir itālieši. Valsts ziemeļdaļā dzīvo romāņi, dienviditrojieši, franči, slovēņi un horvāti, dienviddaļā – grieķi, Sardīnijā – katalonieši, albāņi. Itālijas galvenā reliģija ir katolicisms. Vidējais apdzīvotības blīvums ir apmēram 190 cilv./kv.km. Nacionālā valoda ir itāļu valoda. Itālija ir parlamentāra unitāra republika. Valsts galva ir prezidents kuru ieceļ uz 7 gadiem. Itālija sadalīta reģionos, provincēs un pagastos. Itālija ir ekonomiskaugsti augsti attīstīta industriāli agrāra valsts, kura tomēr stipri atkarīga no ārzemju kapitāla.
Pirmie iedzīvotāji šodienas Itālijas teritorijā sāka apmesties laika periodā ap 1200.gadu pirms Kristus dzimšanas. Ap 900./800. gadu pirms Kristus ieradās etruski, bet ap 800. gadu mūsu ērā atceļoja grieķi, kuri nomitinājās Apenīnu pussalas dienvidos un Sicīlijā. Grieķi deva šai zemei vārdu “Italia”, kuru pēc tam pārņēma romieši. Faktiski ar Romas un romiešu nostiprināšnos aizsākās Istā Itālijas vēsture.
…
