Itālijas diplomātija no 1920. līdz 1935.gadam

Mērķis, veidojot darbu, ir apskatīt būtiskākās iezīmes un svarīgāko diplomātu darbību, ja runā par Itālijas ārpolitiku un pozīcijām Eiropā. Līdztekus autors mazinās iespaidu par Itāliju kā ļoti nozīmīgu spēlētāju Eiropas diplomātijā, parādīs tās kļūdas un nekonsekvenci, dažādas atskiribas diplomatu uzskatos. Hronoloģiski šis apskats līdz 1933.g., kad noslēdzās posms itāļu ārpolitikā, kad ta ietureja vairak piesardzigu liniju, nesteidzoties uz Parīzes miera līguma revīziju, pie tam sai laika nosledzies butisku vienošanos slēgsanas posms un autors analizes tikai sakotnejos revizionisma mēginājumus . Tapat janosledz tas ar so gadu, jo Latvijas- Italijas attiecības atas iezīmējas ar Ulmaņa apversumu un savādakam attiecībam un uzskatiem ideoloģijas u.c. apstākļu dēļ.
Otrajā daļā analizētas Latvijas- Itālijas attiecības līdz par autoritārā režīma nostiprināšanai Latvijā un pārmaiņām līdz ar to. Apskatīta tiks nozīmīgāko diplomātu darbība, viņu uzskati un attieksme pret Latvijas pozīcijām.
Nozīmīgs šis temats arī saistībā ar lielo itāļu kultūras popularitāti un cieņu pret to Latvijā, tas saskatāms jau no baroka perioda ar arhitektūras pērlēm Rundāles, Kazdangas, Jelgavas pili, kur saskatāma itāļu izsmalcinātās arhitektūras meistarība Tāpat Latvijas profesionālās mākslas attīstībā jāmin ietekmes, ko guvuši mākslinieki Janis Rozentāls, Vilhelms Purvītis, kur sākotnēji redzamas tiešas un meistarīgi izmantotas ietekmes no itāļu ainavistikas.…