Pie glezniecības šedevriem tiek pieskaitīts arī El Greko ainavas gleznojums „Toledo ainava” jeb “Negaiss pār Toledo” (skat. 5. att.). Mākslas darbu kopā ar Vinsenta van Goga, Džozefa Melorda Viljama Tērnera un Kloda Monē ainavām uzskata par vienu no labākajiem debesu attēlojumiem Rietumu mākslā. Īpaši varam izcelt krāsu kontrastu starp tumšajām un drūmajām debesīm augšpusē un spoži zaļajiem kalniem zemāk.
Viena no mākslinieka spēcīgākajām talanta izpausmēm ir portreta meistarība. El Greko portretiem raksturīga ārēja vienkāršība, atturība un reizē apbrīnojami dziļš psiholoģiskais raksturojums. Kaut arī Spānijas glezniecībā 16. gadsimta sākumā portrets nav plaši pārstāvēts, gadsimta gaitā tas piedzīvo uzplaukumu. El Greko veidojis Spānijas inkvizitora Ninjo de Gevaras portretu (skat. 6. att.). Iespējams, ka tas uzgleznots 1600. gada martā un aprīlī, kad kardināls vairākas nedēļas uzturas Toledo. Portrets ārēji ir vienkāršs, taču tajā jūtams milzīgs garīgs sasprindzinājums. Fanātisku un nežēlīgu raksturu mākslinieks atainojis izceļot draudīgu, urbjošu acu skatienu, asās lūpas, kā arī cietus sejas vaibstus.
Gluži cita rakstura portrets ir „Dāma ar kažokādas apkakli” (skat. 7. att.). Šis darbs uzskatāms par vienu no viņa smalkākajiem, šarmantākajiem un galma glezniecības detalizējošajam raksturam vistuvākajiem portretiem, taču šajā darbā nav galma glezniecības vēsuma un statiskuma. Mākslinieks ir radījis sievišķīgas apgarotības pilnu tēlu, proti, portrets ir ļoti dzīvīgs. Īpaša materialitāte ir kažokādas apkaklei, tumšais fons izceļ sievietes gaišo sejas ovālu, kā arī tās izteiksmīgumu nosaka sievietes iesārtie vaigi, tumšās uzacis un pilnīgās lūpas.
…