Izaicinājumi un pārmaiņas pēc transformācijas noslēgšanās Latvijas presē, televīzijā, radio un ziņu aģentūrās

Līdz ar lielo krievvalodīgo skaitu Latvijā ir izveidojušās divas mediju telpas – mediji latviešu valodā un mediji krievu valodā. Trīs populārākajiem un lielākajiem preses izdevumiem latviešu valodā „Diena”, „Neatkarīgā Rīta Avīze” un „Latvijas Avīze” „pretī stājas” krievu preses izdevumi „Vestji segodnja”, „Čas” un „Telegraf”. Tomēr Latvijā krievu prese ļoti daudz atšķiras no avīzēm latviešu valodā, veidojot divas mediju telpas jeb kā precīzi nodefinējis sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks: "Paralēlās informācijas telpas Latvijā – latviešu un krievu valodā jeb divas pasaules vienā valstī". (Kokareviča, D. Ceturtās varas nauda un sirdsapziņa. (10.09.2007). http://www2.la.lv/lat/arhivs/intervijas/?doc=368. 25.11.2007.). Krievu prese Latvijā ir kļuvusi par ļoti lielas auditorijas lasāmvielu, protams, to pārsvarā lasa nelatvieši, bet tā spēj veidot sabiedrisko domu un spēj ietekmēt notiekošo valstī. Latvijā iznākošie krievu preses izdevumi (dienas laikraksti, izklaidējoši izdevumi, sieviešu žurnāli, avīzes jauniešiem un specializētie izdevumi) spēj apmierināt ļoti dažādu lasītāju vēlmes. „Latvijas krievu presei ir raksturīgas lasītāju vēstuļu publikācijas, kurās viņi izsaka savas domas par dažādiem jautājumiem.” (Informācijas vide Latvijā: 21. gadsimta sākums, 2006). Ar krievu mediju palīdzību Latvijas krievvalodīgie var izteikt arī savu viedokli par valstī notiekošajiem procesiem, piemēram, izteikties par Valsts valodas likumu un protestēt pret mācībām latviešu valodā. Ļoti bieži vieni un tie paši notikumi tiek interpretēti pavisam dažādi. Piemēram, Uzvaras dienas notikumu atspoguļošanā krievu prese atainoja svētkus un svētku sajūtu, bet latviešu prese atainoja visu notiekošo no kārtības viedokļa.…