18.gadsimts Anglijā ir mākslas un kultūras uzplaukuma laiks. Šajā laikā sākas angļu nacionālās glezniecības skolas veidošanās.
Gadsimta sākumā Anglijā strādā daudz ārvalstu meistaru, kuru darbība saistāma ar baroka tradīciju.
Glezniecības attīstībā liela nozīme bija Apgaismības idejām. Tās mudināja aktīvi iesaistīties sabiedriskajā dzīvē, pārveidot to, kā arī slavināja cilvēka prātu. Varbūt tieši tas ļāva lielu uzplaukumu piedzīvot ainavu un portreta glezniecībai, kā arī Anglijai specifiskajam satīriskajam žanram.
Toties klasicisma tradīcija ar tai raksturīgajiem sižetiem un estētiku Anglijā atbalstu nerada. Salīdzinoši vēlu šeit parādās arī rokoko stilistika, galvenokārt, arhitektūrā, mēbeļu un sadzīves priekšmetu dizainā.
Pirmais izcilais angļu nacionālās skolas pārstāvis ir Viljams Hogārts (1697 – 1764). Toties gadsimta otrajā pusē angļu glezniecībā strādā divi izcili portreta meistari – Džošua Reinoldss (1723 – 1792) un Tomass Geinsboro (1727 – 1788).
Tomass Geinsboro dzimis 1727.gadā Sadberijā, Safolkā, drēbju rūpnieka ģimenē. Viņa zīmētāja talants atklājas agri, tāpēc 1740.gadā tēvs viņu aizsūta mācīties uz Londonu, kur viņš uzturas astoņus gadus. Sākotnēji Geinsboro mācās pie franču izcelsmes graviera – portretista Gravelo (Gravelot), vēlāk pie gleznotāja Fransisa Heimana (Francis Hayman). Šeit viņš iepazīstas arī ar flāmu glezniecības tradīcijām.
1759.gada oktobrī viņš pārceļas uz Bāsu (Bath) – izsmalcinātu kūrortu, kur pulcējās Anglijas tā laika sabiedrības krējums. Tieši šeit Geinsboro kļūst par ievērojamu un pieprasītu mākslinieku, kurš portretē aristokrātiju, turīgus rūpniekus, māksliniekus un rakstniekus. Šeit viņš atsakās no agrīnajai daiļradei raksturīgajiem neliela formāta darbiem un tāpat kā van Deiks pievēršas lielformāta glezniecībai.
No 1774.gada līdz savai nāvei 1788.gadā Geinsboro dzīvoja Londonā, kur centās sadalīt laiku starp portretu un ainavu glezniecību, kā arī nelielām gleznainām kompozīcijām, kuras Reinoldss nodēvējis par “fantāzijām”(fancy pictures). Šajā laikā gleznojis arī karalisko ģimeni (Džoržu III un karalieni Šarloti).
…
