Ziņas par Pitagoru ir ļoti nepilnīgas un vairāk tuvojas leģendām.Ir zināms tikai tas, ka viņš ir dzimis Samas salā, kas atrodas Egejas jūrā. Pitagors jaunībā, ilgus gadus dzīvojis Ēģiptē. Tur viņš iepazinis matemātiku. Pēc tam Pitagors aizceļojis uz Babiloniju, kur pavadījis 12 gadus, nodarbojies ne tikai ar matemātiku, bet arī ar astranomiju. Tad (530 .gadā ) atgriezies dzimtenē, bet ilgi tur neuzkavējies, devies uz grieķu kolonistu pilsētu Krotonu Itālijā. Krotonā Pitagors nodibināja savu skolu, kas bija diezgan īpatnēja. Katrs jaunietis, ko tajā uzņēma, kļuva par sepenas biedrības locekli. Šajā skolas biedrībā, kas vienlaikus bija arī politiska partija un reliģiska brālība, līdztekus matemātikai un astronomijai apguva arī filozofiju un politiku. Skolā varēja iekļūt tikai harmoniski attīstīti jaunieši. Pitagora skolniekiem tika izvirzītas šādas ipašības- spēks, ātrums, prats, izturība, speja uzupurēties idejas labā. Ir pastāvējis arī piecu gadu klusēšanas zvērasts.Pastavējusi arī pazīšanās zīme.Ta ir bijusi pentagramma-daudzstūris, kas veidojas,novelkot regulara piecstūra diognāles.
Mācību laikā pārrunāja Zemes uzbūvi, lietu izkārtojumu dabā.Galvenais priekāmets, protams, bija matemātika, kurai Pitagors piedēvēja pasaules pārvaldītājas lomu.Skolā tika pētīta skaitļu proporcionalitate, simetrija un citas īpašības, skaņu akorda konsonanse saistītā ar stīgas garumam atbilstošiem skaitļiem. Pitagorieši uzskatīja, ka skaitļu attiecības esot kosmosa harmonijas avots, bet kosmoss – fizikāla, ģeometriska un akustiska vienība. Pat tādus jēdzienus kā “draudzība” , “taisnīgums “ , “prieks” raksturoja ar skaitļiem.
Pēc Pitagora uzskatiem, arī dvēsele ir skaitlis, kas pāriet no cilvēka cilvēkā.
Pitagors uzskatīja, ka visu uz pasaules var izskaidrot ar veseliem skaitļiem, taču tieši Pitgora skolā tika atklāta nesamērojama lielumu eksistense ( kvadrāta diognāles nesamērojamība ar tā malu). Pats Pitagors mistisko aizspriedumu dēļ neizpauda, ka ir atklājis iracionālos skaitļus.
Par vienu no galvenajiem Pitagora nopelniem var uzskatīt ģeometrijas un aritmētikas sakarību pētīšanu. Te pirmajā vietā minama Pitagora teorēma. Var vēl piebilst, ka šīs teorēmas speciālgadījumus jau zinājušas senās kultūras tautas pirms Pitagora. Tātad var uzskatīt, ka Pitagors pats šo īpašību nav atklājis, bet gan pirmais mācējis vispārināt un pierādīt.
Tagad Pitagora teorēmai ir ap 200 pierādījumu.
Leģenda vēsta, ka Pitagors sajūsmā par savu atklājumu ziedojis dieviem 100 vēršus, pat pārkāpjot pitagoriešu stāstus, kas aizliedza asinsizliešanu.…
