Mēs dzīvojam laikā, kad viss strauji mainās un attīstās. Nekas nestāv uz vietas. Par izglītības vajadzībām nākotnē varētu runāt arī plašākā- valsts mērogā. Lai izglītība būtu sabiedrības un valsts virzošais spēks.
Izglītība – sistematizēto zināšanu kopums, prasmju un iemaņu, ko ieguva indivīds patstāvīgi vai apmācības procesā speciālās mācību aizvešanās. Atkarība no apjoma un zināšanu rakstura izšķir sākumizglītību, vidējo un augstāko. [29; 207]
Izglītības procesā ir jāiekļauj daudzveidība, tādejādi jāieinteresē iegūt izglītību, sākot jau no pirmskolas un tā līdz pašam maģistra vai doktora grādam. Mūsdienās, kuras raksturo straujas sociālās izmaiņas, daudzkārt pieaug izglītības sistēmas loma sabiedrisko attiecību pārveidošanā.
Latvijas Nacionālās attīstības plānā par valsts izaugsmes galveno nodrošinātāju ir izvirzīts cilvēks: “Mūsu galvenais resurss […] ir iedzīvotāju zināšanas un gudrība, to prasmīga un mērķtiecīga izmantošana.” [15; 8]
Izglītība nosaka kāda būs cilvēka turpmākā dzīve. Lai ieņemtu iecerēto vietu dzīvē cilvēkam ir nepieciešama atbilstoša izglītība, tāpēc mācīties ir katra jaunieša galvenais uzdevums, jo ”katrs pats savas laimes kalējs”, bet tas nav viegls darbs. Jāsecina, ka pilnvērtīgas dzīves un cieņas pilnu attiecību pamatā ar citiem izglītība ir nozīmīgs faktors. Tā ir viena no dzīves patiesajām vērtībām. Izglītībai ir ļoti būtiska nozīme cilvēka dzīvē un nākotnē. Cilvēks ir saprātīga būtne, kuru ir jāattīsta.
Mūsdienas var izprast kā īpašu laikmetu sabiedrības attīstībā, kam rasturīga strauja sociālās pasaules pārveide, un tas daudzkārt paaugstina izglītības sistēmas nozīmi sabiedrisko attiecību sistēmas atjaunošanā. Izglītība ir mūsdienu sabiedrības institūtiem, kurš veido ne tikai sociālās attiecības, bet rada nākotni.[15; 7]…
