Laba izglītība, manuprāt, ir tāda, kas attīsta domāšanas un iztēles spēju. Laba izglītība ir tad, kad cilvēks spēj konkurēt darba tirgū. Ja cilvēkam ir vairākas augstākās izglītības, un viņš nevar atrast darbu, acīmredzot, ir kaut kāda problēma. Ne jau vienmēr izglītība nosaka visu! Ir daudzi citi faktori, kas ietekmē izglītību kopumā, piemēram, cilvēka raksturs, dzīves pieredze, attīstības līmenis, apkārtējā vide, utt..
Pēc manām domām, ir cilvēku daļa, kuriem izglītība ir tikai prestižs. Mēs dzīvojam materiālā pasaulē, un ir liela daļa cilvēku, kuriem ir svarīgs prestižas augstskolas iegūtais diploms, lai viņš atbilstu kaut kādām sabiedrībā pieņemtām normām. Lielākoties, turīgi cilvēki vēlas, lai arī viņu bērnu diplomi būtu ievērības cienīgi. Daudzos gadījumos, prestižo diplomu īpašniekiem, zināšanu līmenis ir ļoti zems.
Izglītību, kā nepieciešamību, cilvēki parasti izjūt saskaroties ar darba tirgu. Ne jau diploma nosaukums un vērtējums nosaka cilvēka konkurētspēju. Tās ir cilvēciskās spējas, domāšanas līmenis, loģika, reakcijas ātrums, spējas koncentrēties, lemt utt.
Skolas misija ir izveidot reālas, pilnvērtīgas dzīves modeli, kurā veidojas un nostiprinās svarīgas gatavības dzīvesdarbībai, lai audzēknis būtu gatavs uzņemties atbildību, izvirzīt dzīves mērķus un sasniegt tos, būtu radoša, brīva, uzņēmīga un patstāvīga personība, kura ir spējīga atrast savu identitāti mainīgajos apstākļos un nākotnē veiksmīgi konkurēt darba tirgū.
Izglītošanās procesā cilvēks pilnveidojas, atklājot sevī dabas dotās potences un realizejot tās. Tas sekmē viņa personības attīstību, veidojot nepieciešamās gatavības dzīvesdarbībai un paverot viņam reālas iespējas dzīvot pilnvērtīgu dzīvu. Tam nepieciešams augsts izglītības darba vadītāja un skolotāja profesionālisms. Izglītības iestādes vadītājs un skolotājs ir atbildīgi audzēkņu, vecāku, sabiedrības un valsts priekšā par sava darba rezultātiem.…
