1948.gada 14.maijā tika proklamēta Izraēlas valsts neatkarība.
Izraēla ietilpst Dienvidrietumāzijas sastāvā. Tās teritorija ir 14,1 tūkstotis kvadrātkilometru. Valsts teritorija gar jūru ir 450 kilometrus gara, pašā platākajā vietā ap 135 kilometriem.
Ziemeļos Izraēla robežojās ar Libānu, Ziemeļaustrumos ar Sīriju, austrumos ar Jordāniju, Dienvidrietumos ar Ēģipti. To apskalo Vidusjūra un Sarkanā jūra.
Izraēlas virsma lielākoties ir līdzenums ar atsevišķām zemienēm. Virszemes ūdeņu ir ļoti maz, bet tie kas ir, vasarā izžūst. Klimats ir Vidusjūras subtropiskais, izplatītākās Izraēlas augsnes ir pelēkzemes vai tuksnešaini stepiskās augsnes. Uz tām pārsvarā aug makvisas un frigānas krūmāji. Galvenie derīgie izrakteņi ir kālija sāļi, Nāves jūras akmens sāļi. Izraēla ir industriāli - agrārā valsts. Ir augsti attīstīta militārā rūpniecība un atkarība no ārējo finansējumu avotiem. Izraēlas izejvielu resursi ir Nāves jūras ķīmiskie sāļi un fosfāti. Galvenās rūpniecības nozares Izraēlā ir: pārtikas, vieglā dimantu apstrāde un, protams, ķīmiskā. Valsts specializējās arī zinātņietilpīgo rūpniecības nozaru attīstībā.
Lauksaimniecībai izmanto tikai 1/5 teritorijas daļu. Lauksaimniecības pamatkultūra ir citrusaugi, no graudaugiem audzē miežus un kviešus; no tehniskiem – cukurbietes, zemesriekstus, linus u.c.. Lopkopībai, salīdzinot ar zemkopību, ir mazāka nozīme, tomēr imports ir augstāks par eksportu.
Izraēla ir republika ar vienpalātas parlamentu, kas ievēl prezidentu uz 5 gadiem. Galvenie Izraēlas satiksmes ceļi ir dzelzceļa līnijas un auto ceļi.
Izraēla ir ļoti sena valsts, tādēļ tai ir attīstīta kultūra ar centru pilsētā Telavivā (327 tūkstoši iedzīvotāju). …