Secinājumi
1.Pedagogs zinot bērna vecumposma attīstības īpatnības spēj pielietot
adekvātas audzināšanas un mācīšanas metodes, kā arī nodrošināt mērķtiecīgi organizētus mācību apstākļus. Līdz ar to pedagogs pratīs izvirzīt, novērtēt mācību motivācijas veidošanās uzdevumus konkrētā vecumposmā, un kādas mācīšanās motivācijas īpatnības jāveido attiecīgajā vecumposmā.
2.Mācību procesam jābūt tādam, kas vienlaicīgi izglītotu, audzinātu un
attīstītu, kam pamatā ir mācību motivācija. Līdz ar to nepieciešams noskaidrot, cik lielā mērā izvēlētais mācību saturs pakļaujas skolēna meklējuma darbībai patstāvīgi vai skolotāja vadībā.
3.Motivācija kā psiholoģiska parādība ir saistīta ar bērna aktivitātes jeb
pašdarbības principu, kas rosina bērnu aktīvi darboties, kas sevī iekļauj izziņas vai sociālos motīvus. Bērnā jārada interese, lai motīvu pamudinātu.
4.Mācību vide ir jābūt pozitīvi orientētai, jo tā veidojas bērna pozitīva
attieksme, motivācija darbībai. Mācību vide nevar pastāvēt bez materiālās bāzes, jo tā nodrošina daudzveidīgus materiālus bērna darbības virzīšanai un attīstībai jaunā pakāpē. Ļoti liela nozīme ir arī telpu vizuālajam iekārtojumam, tai jābūt darboties rosinošai un bērnam tuvai, jo tādejādi bērns tajā jutīsies komfortabli, kas norādīs, ka mācību vide ir labvēlīga.
5.Pedagogu un vecāku sadarbība ir ļoti nozīmīga bērna audzināšanas
procesā, jo tādejādi notiek mijiedarbība vienam uz otru, kā rezultātā tiek panākta abpusēju ieinteresētību skolēna personības pozitīvā attīstīšanā un labvēlīgas mācību vides veidošanā neradot traucējumus mācību motivācijas veidošanās pamatiem un attīstībai.
6.Ikvienai darbībai jāizvirza motivācijas iemesls. Tādejādi tiek noskaidrots, cik
noderīgi ir veicamie uzdevumi, kā šie uzdevumi sagatavo citu darbu vieglākai izpildei, kā arī kāpēc tie ir tik svarīgi un, kas tos padara interesantus.
7.Darba izstrādes laikā īstenoju izvirzīto mērķi ar uzdevumu izpildi.
Apstiprināju izvirzīto hipotēzi, kuras pierādīšana notika darba izstrādes gaitā.
…
