Izziņas process ir atkarīgs no tā kā mēs uztveram pasauli. Cilvēki atrodas nepārtrauktā kontaktā ar apkārtējo vidi un ar sevi pašu. To nodrošina uztvere, sajūtas un uzmanība. ”Uztvere ir viengabalaina, apjēgta dažādu sajūtu sintēze tēla veidā, kas iegūts, apkārtējās pasaules elementiem iedarbojoties uz sajūtu orgāniem.”1 Uztvere ir nepieciešams izziņas procesa nosacījums. Kopā ar sajūtām uztverei ir vienota jutekliska izziņas procesa posmi, kas vienmēr noris saistībā ar atmiņu, gribu, domāšanu un motivāciju. Katram maņu orgānam izšķir trīs posmus jeb daļas. Ārējo pasauli cilvēks uztver ar maņu orgāniem. Redzes, dzirdes, ožas, garšas un citos maņu orgānu receptoros, iedarbojoties ārējās vides kairinātājiem, rodas uzbudinājums, kas nerva impulsa veidā pa centrtieces nerviem nonāk centrālajā nervu sistēmā. Pusložu attiecīgajās zonās notiek maņu orgānu receptoru uztverto kairinājumu atšķiršana, jeb analīze. Katrā maņu orgānā ir specializēti receptori, tie uztver tikai noteiktu kairinātāju, kura analīze notiek attiecīgā pusložu garozas zonā. Redzes zonā tā atšķir priekšmetu formu, krāsu, lielumu, kustību, bet dzirdes zonā atšķir dzirdes orgānu uztverto skaņu augstumu, stiprumu, tembru. Atkarībā no tā kādi orgāni cilvēkam piegādā informāciju, psiholoģijā izšķir redzes, dzirdes un taktilo uztveri. Taktilā uztvere rodas aptaustot kādu priekšmetu. Maņu orgāna pirmās daļas - receptora funkcija ir kairinājuma uztveršana. Kairinātāja iedarbības rezultātā rodas nervu impulss, kas pa maņu orgāna otro daļu – centrtieces nervu un ar to saistīto vadītājceļu nonāk galvas smadzeņu pusložu garozas noteiktā vietā, kur atrodas maņu orgāna trešā daļa – garozas daļa. Tikai tad, kad impulss nonāk attiecīgā garozas zonā, tie rada atbilstošas sajūtas. Ja ir bojāta kāda no trim maņu orgāna daļām zūd spēja uztvert noteiktus kairinājumus. Kā liecina pētījumi kognitīvajā psiholoģijā, pirms kaut ko uztver, cilvēks vispārīgā veidā to prognozē. Uztvere interpretē sajūtu informāciju, balstoties uz atmiņā saglabātajiem priekšstatiem. Tiek lietoti dažādi jēdzieni priekšstatu apzīmēšanai – shēmas, prototipi vai modeļi. Cilvēka atmiņā saglabājas vispārīgs prototips jeb shēma. Uztveres procesā cilvēks it kā atpazīst jau redzēto, tajā pašā laikā papildinot to ar konkrēto jauno informāciju. Rezultātā izveidojas jauna shēma. …
