Aukstais karš ir stāvoklis starp valstīm, kad nenotiek reāla karadarbība, bet cīņa ar pretējo pusi notiek ar ekonomiskām un politiskām darbībām, spiegošanu, kā arī lokālos karos atbalstot cīņu pret pretinieka sabiedrotajiem vai satelītvalstīm.
Par "auksto karu" parasti dēvē stāvokli, kas izveidojās pēc 2. Pasaules kara starp ASV ar tās sabiedrotajiem un PSRS ar tās satelītvalstīm. Šo periodu raksturo asa abu lielvalstu politiskā, ekonomiskā, zinātniskā un bruņošanās sacensība. To sauc par "auksto karu", jo konflikts nenoveda pie tiešas karadarbības starp abām lielvarām. Tā būtība - cīņa starp ASV un PSRS un to sabiedrotajiem par varu pasaulē. Aukstais karš ilga no 1945. gada līdz PSRS sabrukuma sākumam 1989. gadā.
Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē un iesaistīja vairumu pasaules valstu. Tas notika no 1939. gada līdz 1945. gadam starp Ass valstīm un Sabiedrotajiem un prasīja 57 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību.1941. gada 14. augustā tika parakstīta "Atlantijas harta", kas iezīmēja t.s. rietumu pasaules plānotos uzbūves un darbības principus pēc nacistiskās Vācijas sakāves. Tie, protams, atšķīrās no PSRS principiem.
Ja pirms otrā pasaules kara Eiropā un pasaulē bija vairākas spēcīgas valstis, no kurām tradicionāli par spēcīgāko tika uzskatīta Britu impērija, tad pēc 1945. gada izveidojās divas varenas lielvaras, kuras kontrolēja pārējas valstis - ASV un PSRS.…