Par lielu ieguldījumu Latvijas vēsturē var uzskatīt K. Mīlenbaha un J. Endzelīna radītos kopdarbus. Diemžēl saglabājies visai maz liecību par J.Endzelīna un K.Mīlenbaha kopīgi veikto darbu - pārdesimt vēstuļu, ko viņi rakstījuši viens otram, daži vērtīgi norādījumi sarakstē ar citiem tā laika kultūras darbiniekiem, skopas laikrakstu un žurnālu ziņas.
Nav precīzi nosakāms, kad J.Endzelīns un K.Mīlenbahs iepazinušies. Iespējams, ka tas bijis laikā ap 1897. gadu. No 1885. gada K.Mīlenbahs strādā par skolotāju Rīgas Aleksandra ģimnāzijā. Tajā laikā J.Endzelīna darbība saistīta ar Tērbatas un Harkovas universitāti (no 1908. gada),tāpēc valodniekiem neiznāk bieži tikties, tāpēc domu apmaiņa notiek ar vēstuļu starpniecību. Kādā no vēstulēm J.Endzelīns sniedz ziņas par indoeiropiešu valodu vienskaitļa 1. un 2. personas vietniekvārdu formu cilmes skaidrojumu darbos, kuri K.Mīlenbaham nav pieejami.
Trīs vasaras pēc kārtas abi zinātnieki devās kopīgos ceļojumos pa Latviju, lai varētu vērīgi noklausīties maz izpētītās izloksnes no tautas mutes. Abi strādāja kopā, lai precīzi pierakstītu dzirdēto, ceļotājus vienoja savstarpēja kontrole. 1900. gadā abi valodnieki apceļojuši Vidzemes rietumdaļu, 1901. gadā un 1902. gadā – Kurzemi un Zemgali. Par šiem ceļojumiem K.Mīlenbahs publicē aprakstu sēriju vairākos “Baltijas Vēstneša” 1900., 1901. un 1902. gada numuros. 1901. gadā tiek publicēts raksts “Latviešu valodas izloksnes, teksti un apraksti”. Kā norādīts raksta ievadā J.Endzelīns un K.Mīlenbahs papildinājuši manuskriptu ar piezīmēm. Aprakstot izloksnes, salīdzināti abu novērotāju pieraksti. Ja valodnieku pieraksti atšķīrušies, tad vārda forma rakstīta atbilstoši fonētiskajam rakstības principam. Gadījumos, kad saklausītas atšķirīgas intonācijas, publicēti abi varianti ar piezīmēm M un E. Kopīgajos ceļojumos vāktais materiāls izmantots arī J.Endzelīna un K.Mīlenbaha “Latviešu gramatikas” (1907) veidošanā, kā arī izmantota daudzos citos abu valodnieku darbos.
…
