Piedzimis 3. Jūlijā, 1814. Gadā, Raunas draudzes Cimzes pusmuižā. Pirmo izglītību baudījis Raunas draudzes skolā, kur ievingrinājies mūzikā tik daudz, ka vēlāk varējis izpildīt ērģelnieka pienākumus Valmieras draudzē. Ar Valmieras mācītāja Ferdinanda Valtera gādību, Cimze izglītības turpināšanai iestājās Veisenfelsas seminārā, kur pabija no 1836. – 1838. g. Šeit, bet sevišķi vēlākās studijās pie profesora Ludviga Erka Berlīnē, Cimze paplašināja savas zināšanas mūzikā praktiski un teorētiski, iegūdams zināmu tehnisku gatavību ne vien ērģeļu un vijoles spēlē, bet arī harmonijas mācībā. Studijas beidzis, Cimze atgriežas dzimtenē, lai kā vispusīgi izglītots pedagogs 1839. g. uzņemtos māc. Valtera jaundibinātā skolotāju seminārā direktora pienākumus Valmierā, vēlāk Valkā. Šeit, Valmieras skolotāju seminārā iesākās Cimzes lielais audzinātāja darbs, kas latviešiem deva tik daudz labi sagatavotu skolotāju ar krietnām zināšanām un kuri savukārt tik ļoti cēla un veicināja un cēla mūsu dzimtenes muzikāli – sabiedriskās dzīves attīstību. Kora dziedāšanas attīstību sevišķi sekmēja Cimzes ‘’Dziesmu rota’’, kur latvju dziedātāji sastapās ar harmonizētu latviešu tautasdziesmu, kas četrbalsības tērpā bija ieguvusi jaunu, pievilcīgāku izskaņu, bet pats Cimze ar savu darbu lika pirmos stingrākos pamatus latviskās dziesmas attīstībā, iezīmēdams ‘’pirmo nepieciešamo kāpsli tajās garajās kāpnēs, pa kurām jākāpj mūsu mūzikas mākslai pretī aizvien lielākai un lielākai pilnībai’’(Jēkabs Graubiņš, ‘’Burtniekā 1932).
…