Jānis Misiņš dzimis Vidzemes vidienē Tirzas pagasta “Krācēs” zemnieka ģimenē. Jau agrā bērnībā iemīl grāmatas. Viņam ir liela griba mācīties, bet smagas, ilgstošas slimības dēļ tas neizdodas. Centīgajam, enerģiskajam jaunietim izglītība jāiegūst pašmācības ceļā. Jāni Misiņu valdzina grāmatu zināšanas. Viņš lasa visu, ko vien apkārtnē var dabūt, līdz beidzot pats sāk iegādāties grāmatas par naudu.
1885. gada 19. septembrī pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem J.Misiņš dabū Vidzemes gubernatora atļauju savās tēva mājās ierīkot publisku bibliotēku. Daudzi izdevumi jau tajos laikos bija lieli retumi, un līdz mūsdienām saglabājušies kā vienīgie eksemplāri. Grāmatu iegāde J.Misiņam prasīja ievērojamus naudas līdzekļus. Lai tos dabūtu, viņš strādāja gan par grāmatu sējēju, gan par grāmatu tirgotāju. 1892. gadā J.Misiņš ar savu bibliotēku pārceļas uz Lejasciemu, pēc tam 1906. gadā – uz Rīgu. Tur viņa bibliotēkas fonds bija ap 5000 sējumu. Drīz vien trūkst telpu grāmatu izvietošanai, tāpēc daļa grāmatu, sapakotas kastēs, ilgus gadus noguļ viņa nelielajā grāmatveikala un grāmatspiestuves blakustelpās. 1919. gadā, Latvijā nodibinoties padomju varai, Jānis Misiņš pirmo reizi saņem sabiedrības materiālo pabalstu. Bibliotēkai tika ierādītas jaunas telpas. Viņa bibliotēka ieguva lielu popularitāti, un to sāka izmantot zinātnieki, rakstnieki un citi kultūras darbinieki. Lai iegādātos trūkstošos izdevumus, J.Misiņš apstaigāja dažādas izdevniecības, veikalus, antikvariātus.
Pieaugot grāmatu produkcijai, J.Misiņš sāka pagurt un saprata, ka turpmāk netiks galā ar lielo grāmatu krājumu un Kārlis Egle griezās pie Kultūras fonda domes, lūgdams pabalstu Misiņa bibliotēkas uzturēšanai.
Vācot savu fondu, J.Misiņš secināja, ka kaut kā vajadzētu to uzskaitīt. Pirmais publicētais J.Misiņa bibliogrāfiskais darbs bija Rīgas mācību apgabala sarīkotās pirmās pedagoģiskās izstādes latviešu valodas sekcijas katalogs (izdots Rīgā 1911. gadā krievu valodā). Šajā katalogā pārsvarā bija reliģiska rakstura literatūra.
J.Misiņš ir licis pamatus Latvijas valsts preses hronikai. Šim bibliogrāfiskajam rādītājam ir divas daļas:
1) vispārīga rakstura zinātne (1875. – 1910.)
2) daiļliteratūra, māksla (Latviešu rakstniecības rādītājs 1875. – 1925.)
…
