Jānis Pliekšāns kā Latvijas politiķis

Vitas Matīsas domas: ‘’Rainis visu mūžu cīnījās ar jautājumu: “Vai man būt politiķim vai dzejniekam?”, ko viņš 1913. gadā nosauca par savu “lielo jautājumu”[..] Tas kļuva problemātisks 20. gadsimta 20. gados, kad Rainis atgriezās nu jau neatkarīgajā demokrātiskajā Latvijā. Rakstnieku un politiķu loma demokrātiskā valstī ir ļoti atšķirīgas, un man šķiet, ka Rainis līdz galam to nesaprata, kaut gan intuitīvi juta. Tā arī viņš līdz savai nāvei 1929. gadā nekad īsti neizlēma, kā būtu pareizi atbildēt uz šo jautājumu, bet mocījās ar to ilgi un pamatīgi.’’ Pēc autora domām, tieši šī jautājuma dēļ Rainim politiķa amats nepadevās, līdz brīdim, kad viņu iedvesmoja iegūtā izglītības ministra vieta, jo viņš nebija pašpārliecināts par to, vai izdarījis pareizo izvēli.
 
Secinājumi.
Praktiski politiskajā darbībā Jānis Pliekšāns iesaistījās savos pēdējajos dzīves gados pēc atgriešanās no Šveices, kurā pavadījis piedspadsmit sava mūža gadus. Jāatzīst, ka, lai gan dzejnieks deviņus gadus pavadījis aktīvā politiskajā darbībā, produktīvākais darbības laiks ir sākot no brīža, kad ieguvis izglītības ministra amatu.
Rainis iesāka praktiski iesaistīties Latvijas politikas izveidē Šveicē, kad ar citiem Šveicē dzīvojošajiem latviešiem izveidojis Šveicē dzīvojošo latviešu komiteju, kurā apsprieda dažādus aktuālus, ar Latviju saistītus jautājumus.
Šāda iesaiste valsts politiskajā dzīvē viņam nepadevās, jo pēc autora domām, Rainis sevi uzskatījis vairāk par literātu nevis politiķi, taču nebija nonācis līdz atziņai, ka ar savu daiļradi spēj iesaistīties valsts veidošanā.
 
…